VĒSTURISKI NOTIKUMI: 1160.g. Dāņi uzceļ pirmo kristīgo baznīcu Kurzemē; 1200. g. Ierodās pirmie krusta karotāji; 1201. g. Rīga dibināta; 1236. g. Kauja pie Saules, kur lieši un zemgaļi sakāva vāciešus; 1265. g. Jelgavas pils celta 1524. g. Reformācijas sākums Vidzemē ; 1562. g. Gothards Ketlers izsludinājās par hercogu Kurzemē un Zemgalē. Vidzeme nāk poļu varā; 1582. g. Rīga padodās Polijai; 1585. g. Pirmā latviešu grāmata drukāta Viļņā; 1629. g. Rīga un Vidzeme nāk zem zviedru valdības; 1640. g. Pirmie Latvieši no Vidzemes iebrauca Amerikā;1642. g. Kurzemē un Zemgalē sāk valdīt hercogs Jēkabs- Kurzemes ziedu laiku sākums; 1689. g. Iznāk Bībele latviešu valodā; Glūka tulkojumā; 1700. g. Iesākās Ziemeļu karš; 1710. g. Krievi ieņem Rīgu; 1772. g. Latgali pievieno Krievijai; 1788. g. Jelgavā izdod pirmo kalendāru latviešu valodā.; 1795. g. Kurzemi pievieno krievijai; 1797. g. Pirmais žurnāls iznācis latviešu valodā; 1802. g. Mācītājs Georg Heinrich Loskiel no Renda Latvia iebrauca Amerikā 1818; g. Kurzemē atcelta dzimtbūšana 1819. g. Vidzemē atcelta dzimtbūšana 1822. g. iznāk pirmais latviešu laikraksts Latviešu Avīzes; 1860. g. atklāj pirmo dzelzceļa līniju starp Zemgali un Rītupi; 1861. g. Mārtiņ Buciņš (latvietis) viens no pirmiem kritušiem Amerikāņu pilsoņkarā; 1861. g. Latgalē atcelta dzimtbūšana; 1861. g. Atklāts Rīgas-Daugavpils dzelzceļš; 1863. g. Sāk iznākt"Pēterburgas Avīzes"; 1866. g. Rīgā nodibina Latviešu biedrību; 1868. g. Notikusi pirmā latviešu teātra izrāde; 1868. g. Dibināta Rīgas Latviešu Biedrība; 1872. g. Atklāts Rīgas dzelztilts pār Daugavu; 1873. g. 26.-29. jūnijam l. Vispārējie Dziesmu Svētki Rīgā; 1877. g. Iznāk latviešu pirmais dienas laikraksts"Rīgas Lapa"; 1877. g. Pirmā saruna pa tālruni Rīgā; 1882. g. Atklāts zirgu dzelzceļš Rīgā; 1888. g. augusts 15. 7 latviešu vīri (viens Jacob Siebergs) dibināja “Latvian Evangelical Church”; 1888. g. augusts 15 dibināja avīze “Amerikas Vēstnes” Boston Mass.; 1889. g. Iesākās skolu un iestāžu pārkrievošana; 1889. g. dec. 24. Boston Latviešu labvēlīgs org. iesākt; 1891. g. Latviešu Baptist baznīca Philadelphia Penn. Iesākts ar 11 latviešiem; 1892. g. feb. 22. Philadelphia Sabiedrība ar brīviem Latviešiem nodibināt ar 9 latviešiem no Kurzemes; 1893. g. Pirmā Latviešu Luterāņa baznīca iekš Philadelphia Penn. St. Johns Pirmais mācītājs H. Rebane; 1894. g. Boston Latviešu Evangelical Luterāņu Trinity baznīca dibināja; 1896. g. Sociālist avīze “Amerikas Latviešu Avīzes” sākums Amerikā; 1897. g. Latvieši iekš Amerikas 1000; 1902. g. 7 Latviešu baznīcas Amerika; 1905. g. 13 Jan. sakumu Brīvības kustības Rīgā ; 1906. g. Avīze “Strādnieks” sakums Bostonā Mass.; 1907. g. Avīze “Brīvā Tribūna” sakums New Yorkā; 1914. g. 1. augustā sākas 1. pasaules karš; 1915. g. 1. augustā Krievija atļauj organizēt latviešu strēlnieku bataljonus; 1916. g. 17.-18- jūlijā Latviešu Strēlnieku cīņas Nāves salā. 5.-6. janvārī Ziemassvētku kaujas Tīreļa Purvā; 1917. g. 17. aprīlī Rīgā nodibināts pirmais skautu pulciņš; 1917. g. novembrī Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes pirmā sēde Valkā; 1918. g. 3. martā noslēdz Brestļitovskas miera līgumu; 1918. g. 28. augustā lielinieki nogalina Plkv. Fr. Briedi; 1918. g. 18. novembrī proklamē Latvijas valsti; 1919. g. 1. janvārī Plkv. O. Kalpaku ieceļ par latviešu vienību virspavēlnieku; 1919. g. 3. janvārī lielinieki ieņem Rīgu; 1919. g. 6. martā pie Airītēm krīt Plkv. O. Kalpaks; 1919. g. 20. martā Latvijas Pagaidu Valdība izdod noteikumus par Aizsargu organizāciju dibināšanu; 1919.g. I0.-26. martam Latvijas Nacionālās brig. cīņas pret lieliniekiem. lai atbrīvotu Kurzemi; 1919. g. 16. aprīlī vāciešu sazvērestība pret Pagaidu Valdību Liepājā. Nodibina vāciešu A. Niedras valdību; 1919, g. 22.-23. maijam Plkv. Baloža brigāde kopā ar Landesvēru ieņem Rīgu; 1919 g. 22. jūnijā apvienotā latviešu un igauņu karaspēka uzvara pār vāciešiem pie Cēsīm; 1919 g. 3. jūlijā Strazdu muižas pamiers; 1919. g. 6 jūlijā Ziemeļ latvijas brigāde Plkv. J. Zemitāna vadībā ieiet Rīgā; 1919 g 8 jūlijā Latvijas Pagaidu Valdība ar K. Ulmani, prez., atgriežas Rīgā; 1919 g 15. septembrī atklāj Kara Muzeju; 1919. g. 28. septembri nodibināta Latvijas Universitāte; 1919 g. 8. oktobrī Bermonta un Golca armijas uzbrūk Rīgai; 1919 g 11. novembrī nacionālais karaspēks atbrīvo Rīgu no Bermonta; 1919 g 28. novembrī Bermonta karaspēks padzīts no Latvijas teritorijas; 1919 g 1. decembrī nodibina Latvijas Kara skolu; 1919 g. 2. decembrī Nacionālās Operas pirmā izrāde. Uzved Tanheizeru; 1920 g. Amerikas Atbalss Avīze sakums; 1920, g. 1 maijā atklāj Satversmes Sapulci; 1920 g. S.-66 jūnijam Rīgā ierodas Imantas pulks no Vladivostokas; 1920. g 11. augustā paraksta Latvijas - Krievijas miera līgumu; 1920. g. 18. sept. Satversmes Sapulce pieņem likumu par Lāčplēša kara ordeni; 1920. g. oktobrī Rīgā ierodas Troickas pulks no Vladivostokas; l921 g. 26. janvārī lielvalstis atzīst Latviju De Jure; 1921 . g 22. septembrī Latviju uzņem Tautu Savienība ; 1922 g. 3 maijā Satversmes Sapulce pieņem Agrārās Reformas likumu; 1922 g. 30. maijā ministrs Z. Meierovics paraksta Konkordāta līgumu ar Vatikānu; 1922 g. 7 novembri l. Saeimas sēde; 1925, g 1 novembrī Rīgas radiofona pirmais raidījums; 1934 g 15. maijā Latvijā ieved autoritāru valsts iekārtu; 1935. g. 188 novembrī atklāj Brīvības pieminekli; 1936. g. 11- novembri pabeigta Brāļu Kapu būve. Iesvētīšana; 1936. g. 6. augustā Ķeguma spēkstacijas pamatakmens likšana; 1937. g. 15. jūnijā atklāj pirmo gaisa satiksmes līniju Rīga – Liepāja; 1940. g. 14. jūnijā Sarkanarmijas uzbrukums Latvijas robežsargu mītnei Rītupē; 1940. g. 16. jūnijā pēdējie brīvās Latvijas Dziesmu Svētki Daugavpilī pirms Padomju Savienība okupē Latviju; 1940. g. 17. jūnijā Padomju Savienība okupē Latviju; 1940. g. 5. augustā Latvijas inkorporācija Padomju Savienībā; 1940. g. 25. augustā Latvijas armijas likvidācija. Nodibina strēlnieku korpusu; 1941. g. 14. jūnijā Latvijas virsnieku traģēdija Litenes nometnē; 1941. g. 14 jūnijā Latvijas tautas deportācija uz Padomju Savienību; 1941. g. 22. jūnijā sākas Vācijas - Padomju Savienības karš; 1941. g. l. jūlijā vācu armija iebrauca Rīgā; 1943. g. 10. februārī Vācija izdod pavēli par Latviešu Leģiona dibināšanu; 1943. g. 27. februārī 1919--1924. g. dzimušu jaunekļu mobilizācija; 1943. g. 23. martā Paplakā noorganizē 15. divīziju; 1943. g. 1. maijā nodibina Latv. Karavīru Palīdzību; 1944. g. 14.-27. februārim 15. latviešu divīzijas smagās cīņas Austrumu frontē; 1944. g. 16.-19. martam 2. latviešu brigādes un 15. divīzijas kaujas pret 11 krievu divīzijām pie Veļikajas upes; 1944. g. 15.-17. jūlijam 15. un 19. latviešu divīziju atkāpšanās kaujas uz Latvijas robežas Kārsavas rajonā; 1944. g. 29. jūlijā Padomju Savienības gaisa spēki noposta Jelgavu; 1944. g. 1.-30. augustam 19. divīzijas atvaires cīņas Vidzemē; 1944. g. augustā 15. divīziju nosūta uz Vāciju; 1944. g. 29. septembrī 19. latviešu divīzijas kauju nobeigums Mores rajonā; 1944. g. 10. oktobrī 19. divīzija pārceļas uz Kurzemi; 1944. g. 13. oktobrī Sarkanarmija ieņem Rīgu; 1944. g. 15.-22. oktobrī 19. div. I lielkauja Gardenes un Džūkstes rajonā; 1944. g. 1.-22. nov. 19. div. II Kurzemes lielkauja Priekules un Auces telpā; 1944. g. 23.- 31. dec. 19. div. III Kurzemes lielkauja Annenieku un Džūkstes telpā; 1945. g. 23. janvāri krievu ofensīva Kurzemes frontē; 1945. g. 16. februārī V Kurzemes lielkaujas sākums; 1945. g. 1.-13. martam 15. divīzija atvairās kaujas Pomerānijā; 1945. g. 16.-19. martam VI Kurzemes lielkauja; 1945. g. 3. aprīlī VI Kurzemes lielkauja noslēgums; 1945. g. 11.-28. aprīlim 15. divīzijas izlaušanās kaujas Plkv. V. Januma vadībā Rietumvacijā; 1945. g. 2. maijā 15. divīzijas daļas padodas amerikāņiem Rietumvacijā; 1945. g. 8. maijā Vācijas kapitulācija. 19. divīzijas karavīri Kurzemē aizsoļo vergu gaitās; 1945. g. 28. decembrī Latvijas karavīri Cedelghemas gūstekņu nometnē nodibina organizāciju Daugavas Vanagi; 1946. g. 25. janvārī Zviedrija izdod internētos 140 latviešu leģionārus Padomju Savienībai. 1947. g. februāri Rietumvacijā nodibina pie ASV un Anglijas armijām latviešu sardžu un darba vienības; 1949.g. 25. martā Latvijas tautas deportācija uz Padomju Savienību; 1966. g. 3-9. septembrim DV organizācijas 20 gadu svētki Čikāgā, ASV; 1971. g. 26. jūn.-4. jūl. DV Globālās dienas (25 gadi) Toronto, Kanādā; 1973. g. 31. aug.-3. sept. Dziesmu Svētku Simtgades atceres svētki Klīvlandē; 1975. g. 3.-11. maijam DV Kanādā 25 gadu atceres svētki; 1976. g. 27.-31. augustam 3. DV Globālās dienas (30 gadi) svētki Londonā, Anglijā; 1978. g. 25. jūnijā Tobago salā atklāj pieminekli kurzemnieku piemiņai; 1979. g. 19.-22. jūnijam Dziesmu svētki Gotlandes salā; 1981. g. 20.-26. aprīlim DV 4. Globālās dienas Melburnā, Austrālijā ; 1984. g. 31. jūlijā Minsterē, Vācijā PBLA Dziesmu svētki. Brauciens uz dzelzs aizkaru; 1985. g. 25. jūlijā Baltiešu Tribunals Kopenhagenā, Dānijā, Pad. Sav. Nosodīšanai; 1985. g. 26.-29 jūlijam Baltiešu Brīvības un Miera kuģa brauciens pa Baltijas jūru un demonstrācijas Helsinkos un Stokholmā; 1986. g. 17.-23. jūnijam DV 5. Globālās dienas Freiburgā, Vācijā; 1986. g. 26. jūnijā Vatikānā atzīmē Latvijas kristianizācijas 800 gadu atceri. Piedalījās archibīskaps A. Lūsis un latviešu organizāciju pārstāvji. Pāvests svētīja mūsu tautu trimdā un dzimtenē; 1986. g. 5. sept. Minsterē, Vācijā atklāj jauno Latviešu kultūras centru un ģimnāziju; 1986. g. 15.-21. septembrī Dzintaros Latvijā notiek ASV un Padomju Savienības privātā konference. Tajā piedalījās 7 latviešu jaunieši, kas izdalīja dzimtenes tautiešiem krūšu nozīmes ar ASV un Latvijas karodziņiem; 1986. g. 4. novembrī Eiropas Drošības konferences atklāšanas dienā Vīnē Baltijas valstu trimdas organizāciju un jaunatnes plašas demonstrācijas un preses konferences; 1986. g. 18. novembrī PBLA piešķirto Tautas balvu saņem DV organizācijas dibinātājs un goda priekšnieks Vilis Hāzners; 1987. g. okupētajā Latvijā nodibinājas padomju varas vajātā organizācija Helsinki'86, lai cīnītos pret okupācijas varu, par cilvēku tiesībām un Latvijas brīvību; 1987. g. 14. jūnijā Rīgā latviešu patrioti un jaunatne sarīkoja plašas demonstrācijas Brīvības bulvāri un nolika daudz ziedu pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu mocekļu ceļos aizvestos tautiešus; 1987. g- 23. augustā Rīga tūkstošiem tautiešu pulcējas pie Brīvības pieminekļa, lai protestētu pret Molotova - Ribentropa paktas noslēgšanu un prasītu brīvību Latvijai; 1987, g. 18. novembrī Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu atceroties, latvieši sarīkoja demonstrācijas Rīgā un Liepājā. Padomju varas pārstāvji, demonstrantus izklīdinādami, daudzus ievaino un arestē; 1987. g. grupa Latvija mācītāju, kas neapmierināti ar reliģisko nebrīvi. uzsāk Atdzimšanas un Atjaunošanas kustību; 1988. g. 2. februārī Latvijā nodibina jaunatnes grupu ar nosaukumu Tēvzemei un Brīvībai. Tās mērķis - brīva Latvijas valsts; 1988. g. 10. jūlijā Rīgā nodibināja Latvijas nacionālās neatkarības kustību (LNNK); 1988. g. 16. jūlijā Latvijas valsts karoga un himnas rehabilitācijas sapulce Mežaparkā ; 1988. g. 23. augustā 50,000 demonstranti pulcējas pie Brīvības pieminekļa, prasot atcelt Staļina -Hitlera slepeno līgumu; 1989. g- 17.-25. jūnijam DV 6. Globālās dienas Čikāgā; 1989 g. 23.-28- jūlijam 8. Vispasaules latviešu jaunatnes kongress Somijā; 1990. g. 4. maijā pasludina Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu; 1991. g. 21. augustā pasludina Latvijas valsts neatkarību; 1992. g. 15-24. maijam DV 7. Globālās dienas Toronto; 1993. g- 5. un 6. jūnijā LR ievēl 5. Saeimu; 2004.g. 29 martā Latviju uzņem NATO; 2004.g. 1. maijā Latviju uzņem Airopas savienibā.

 LATVIEŠU  KARAVĪRS

(1905-1945)

           Daugavas Vanagu Himna---(MP3)

Ik Katru Sesdien's Vakaru---(MP3)

15 Divizījas Dziesma---(MP3)

19 Divizījas Dziesma---(MP3)

Šeit Ir Latvia ---(MP3)

       

        Šī mājas lapa ir par latviešu tautu, kura atsaucoties tēvzemes aicinājumam izcīnīja brīvību. Sākot ar Latviešu strēlniekiem Pirmajā pasaules karā, kuri arī deva Latvijai brīvību un Otro pasaules karu, kurā 148 000 latviešu palīdzēja vācu armijai cīnīties ar boļševismu, bet 61000 palīdzēja krieviem. Otrā pasaules kara laikā apmēram 100000 latviešu zaudēja dzīvību un apmēram 14000 leģionārus nosūtīja uz Staļina nāves nometnēm – gulāgiem. Otrais pasaules karš vēl nav beidzies. Tas turpinās arī šodien. No 1945. gada līdz 1956. gadam karā gāja bojā (nošāva) 2422 nacionālos partizānus un apcietināja 7342.
       Gadījās, ka Otrā pasaules karā latvieši cīnījās viens pret otru. Pie Bauskas krievi zaudēja 72000 cenšoties iznīcināt latviešu un vācu karavīrus.
      1945. gadā pēc Vācijas kapitulācijas Berlīnē bija 80 latviešu leģionāri no 15. divīzijas 15. bataljona, un ltn. Neilands, tulkoja runas par Vācijas kapitulāciju.
      Latvietis, ģenerālpulkvedis Nikolajs Bersariņs bija pirmais komandieris krievu okupētajā Berlīnes daļā.
      Kad PSRS reformēja un 1994. gada augustā krievu armiju izveda no Latvijas veicot krievu militāristu aptauju par to, kura valsts visvairāk tos apdraud visvairāk. Izrādījās, ka piektā vietā bija ASV, tad Igaunija, tad Lietuva un otrā Afganistāna. Pirmajā vietā viņi ierindoja Latviju no kuras viņi baidījās visvairāk. Latvija ar 2 miljoniem cilvēku, jo kuriem 700 000 bija dažādi okupanti apdraud Krieviju ar 150 miljoniem iedzīvotāju.
2005. gada aptauja liecina, ka vēl joprojājam Latvija, Lietuva un Igaunija ir tās valstis, kuras visvairāk apdraud Krieviju.

     Es izmēģināt tulkot angliski un latviski

Pirmā Pasaules Karš       Otrā Pasaules Karš

   Email              Norādes

     Bibliogrāfija

©