Mācītājs E. Bergs

Kas Ir Varonis?

Ar Dievu darīsim stiprus darbus.

 Dāvida 60. dz. 14.

   11. novembra diena veltīta mūsu varoņiem.

       Par varoņiem visvairāk runājam karā. Bet ir varoņi sabiedriskā dzīvē, zinātniskā pētīšanā, ikdienas darbos, ģimenes dzīvē. Visiem šiem varoņiem ir kautkas kopējs, tā kā mēs viņus apzīmējam ar to pašu vārdu. Viņi varbūt stipri atšķiras darbības veidā, dzīves apstākļos, un tomēr viņi piedarīt kā pie vienas izcilas saimes. Ar ko paceļas pāri citiem? Kas ir varonis?
       Varonis dara darbu. Nekad par varoni nesauksim to, kas nekādu darbu nedara. Bez darba dzīve ir tukša, bezvērtīga, bet darbs dod dzīvei saturu. Darbs audzina darītāju, ceļ un šķīsti to. Visi tie, kurus par varoņiem sauc, ir darījuši kādu darbu. Tas var būt spilgts darbs, kas vienā acumirklī izceļ darītāju, tas var būt kluss, maz ievērots darbs, par kuru daudz nekā nezin, tas var būt darbs, kas velkas ilgu laiku un prasa lielu izturību un pacietību, tas var būt darbs, kas īsā laikā prasa lielu spēku. Katrā ziņā darbs ir pazīme, kas raksturo varoni.
       Bet var cilvēks darbu darīt arī kā kādu nepatīkamu pienākumu. Var viņu piespiest uz darbu tā, kā viņš citādi nevar, kā darīt to. Bet prieku savā darbā viņš neatrod Tas nav varonis. Varonis savā darbā ir drošs. Viņš ieliek darbā visu spēku, visu dzīves prieku, visas ilgas un cerību. Varonis pilnīgi atdodas darbam, tic darbam. Viņš ir bezbailīgs. Viņš spēj visu ziedot darbam, pat dzīvību. Tas ir taisni tas, ko pie varoņa apbrīnojam: nesalaužamu spēku, nepārvaramu ticību mērķim, nodošanos spraustam uzdevumam. Tāds varonis ir karavīrs, kas droši cīnās par tēviju. Tāda varone ir žēlsirdīgā māsa, kas pašaizliedzīgi kopj slimniekus. Bet tāds varonis, piemēram, nav spekulants, kas arī dara darbu, bet grib izmantot visas iespējamības tikai savā, sava veikala, ne vispārības labā. Tāds varonis nav karavīrs, kas cīnās savas godkāres dēļ, lai ļaudis viņu apbrīnotu un slavētu.
       Kādēļ tie nav varoņi? Varonis izaug pāri savas dzīves robežām. Viņš stāv sakarā ar savu apkārtni, savu tautu. Varonis dzīvo savas tautas dzīvi. Tautas bēdas ir viņa bēdas un tautas prieks ir viņa prieks. Tautas ieguvumi ir viņa ieguvumi un tautas gods ir viņa gods. Varonis necīnās par savu labklājību, par savu slavu un laimi, viņš cīnās par tautu nodarbina, varonim nav sveši. Viņš zina, kas kavē tautas labklājību, kas tautai dara sāpes. Viņš pazīst tautas vajadzības. Viņš nav nogrimis savā ikdienišķā dzīvē, savās rūpēs, savā laimē. Tautas intereses viņam ir augstākas par personīgām interesēm. Varonis ir tādēļ gatavs tautas dēļ ciest, savu personīgo laimi ziedot tautas laimei. Viņš ir gatavs peldēt pret straumi, ja tautas intereses to prasa. Viņš ir gatavs sevi ziedot, lai dzīvotu tauta. Patmīlīgiem cilvēkiem varonis tādēļ dažkārt izliekas bezprātīgs cilvēks, kas neprot ievērot savu labumu. Bet varonis domā: "Darīsim stiprus darbus", t. i. ne tādus darbus, kuros parādās mūsu personīgā ieinteresētība, bet kur izpaužas tautas griba un tautas vajadzība. Šādi varoņi bijuši tie neskaitāmie viņi un jaunekļi, kas atstāja savu ģimenes laimi, savu iemīļoto darba lauku un gāja cīnīties, kad tēvija tos sauca.
Šos varoņus neaizmirsīsim! Pieminekļi apzīmē viņu klusās dusas vietas, un garā, kas viņus cīņā vadīja, smelsimies spēkus "stipriem darbiem"!
       Bet arī ar to varonis vēl nav pilnā mērā raksturots. Viņš ir drošs, bezbailīgs darbinieks, kas strādā un cīnās tautas labā un pie tam jūt savu sakaru ar Dievu. Dievs dod spēku un drosmi darbā. Dievs dod apkārtni, tautu, veido tautas likteni un aicina savā darbā cilvēkus. Īsts varonis ir dievbijīgs cilvēks. Viņš saprot savas un savas tautas dzīves nozīmi tikai tā, ka tur redz Dieva radošo gribu. Tādēļ lielākais varonis ir un paliek Kristus pats. Viņš saņēma savu uzdevumu no Dieva. Droši un bezbailīgi viņš izpildīja to. Neviens nevarēja viņu kavēt, vai pierunāt atteikties no grūtā uzdevuma. Dieva gribai viņš klausīja. Varēja viņa darbs pēc cilvēku domām sabrukt, Viņš zināja, ka Dievs to svētī. Viņa darbs pārauga pāri tautas robežām, tas aptvēra visu cilvēci. Viņa darbs pieder ne vienam laikmetam vien, bet tas darbojas gadsimtos: "Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs".
       Bez varoņiem tauta nevar dzīvot. Lai Dievs mums dod varoņus, pašaizliedzīgus darbiniekus, kuru dzīvē un darbā izpaužas tautas ilgas un cerības, domas un vajadzības, kuri jūtas no Dieva aicināti un nostāda Dieva gribu pirmā vietā. "Ar Dievu darīsim stiprus darbus!”.
                                 ATPAKAļ