LATVIJAS REPUBLIKAS NACIONĀLA ARMIJA

         Latvijas nacionālā armija ir dzimusi un augusi kaujas laukos. 1939. g. 11. novembrī tā varēja atskatīties uz 20 slavas pilniem pastāvēšanas gadiem. Piemiņas izdevumā Latvijas armija 20 gados (Rīgā, 1940. g.) Valsts prezidents un armijas augstākais pavēlnieks Kārlis Ulmanis rakstīja:
       “No maza un šaura sākuma izauga varonīgā mūsu armija. Ar ticības sauli pie pieres, ar drosmi sirdī un ar cietu roku mūsu armijas karavīri, teicamo pavēlnieku vesti, gāja cīņās pret ienaidnieku, kas skaitā bija lielāks un apbruņojumā pārāks. Tad piepildījās īstenībā vārdi: pirms tēvzemei dēli spēj brīvību pirkt, būs karogam varoņu asinīs mirkt. Kopā ar visu tautu nesot lielus un smagus upurus, mūsu armija atkaroja mūsu senseno zemi un izcīnīja brīvo un patstāvīgo Latviju.
          Un Armijas komandieris ģenerālis L.k.o.k. Kr. Berķis:
          “Mūsu kaimiņi var būt mierīgi. Latvju karavīrs nekad neuzbruks citai zemei un nekāro pēc svešas zemes, mantas un darba augļiem. Latvju karavīrs arī nekad nevienam neies palīgā apspiest citas tautas...”

  PAR TAUTAS PATEICĪBU LIECINA DAUDZIE PIEMINEKĻI

KRITUŠIEM VAROŅIEM

          Par Latvijas brīvību kritušie varoņi upurēja savas dzīvības, lai latviešu tauta varētu dzīvot savā brīvā valstī un pati veidot savu dzīvi. Tādēļ, godā turot un cildinot tos, mūsu zemes visos novados pacēlās gan pieminekļi, gan piemiņas zīmes, no kurām saltais akmens pauda tautas pateicības vārdus un augstākās mīlestības atziņas.
          Tēvzemei un brīvībai — šie vārdi rakstīti mūsu Brīvības piemineklī Rīgā. Šos vārdus Brāļu kapos mēmi pauž sērojošais Mātes Latvijas tēls.
          Lai tauta jūt še staigājot: dzīvs, kas par brāļiem nomirt prot! —runā akmens Rīgas Baldones ceļmalā, pie Ramiņiem, pieminot Daugavgrīvas strēlnieku bataljona 1916. g. jūlijā 96 kritušos varoņus.
          Tēvu zemes mīlestību pirmā vieta stādījāt, latvju dēlu varonību visam tautām rādījāt! — atgādina piemineklis neaizmirstamā nāves salā, kas celts 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka varoņupuriem.
          Viņi visi mira uzticīgi savam pienākumam pret tēvu zemi! — stāsta piemineklis Piņķu kalnā, kur kopējā kapā guldīti ir latvju strēlnieki, ir viņu ienaidnieki vācieši.
          Spēkā liesmot tēvijas mīlai. Iz nāves tumsas jūs sauli nesāt Latvijai.—sauc akmens Brāļu kapu piemineklī, kas celts 167 kritušiem varoņiem pie Kalnciema Sileniekiem.
          No zobena saule lēca — atgādina ieraksts Uzvaras piemineklī Cēsīs.
          Latviet, tev tēvzemes brīvību varoņi sniedza ka balvu! Kad šai vietai tuvojies tu, zemu liec savu galvu! — Šī patriotiskā vārsma rakstīta Liepas atbrīvošanas piemineklī.
          Kamēr vien labību šais laukos sēs, jūs slavinās un godam pieminēs!—šie Edvarta Virzas vārdi ir rakstīti Ziemeļu Latvijas atbrīvošanas piemineklī Straupē.
          Taurētājam bija mirt, tomēr latvji viņu dzird! — pauž Rūjienas atbrīvošanas piemineklis (taurētāja tēls).
          Dievs sargi mūsu tēvu zemi, lai viņa ziedoša un stipra top! —Lūdz saltais akmens Slokas brāļu kapos.
          Šeit krita par Latviju... (seko vārdi) — rakstīts Kauguru jūrmalā 1919 g. kritušo kalpakiešu kapt. Zolta un viņa 55 varoņu piemiņai celtā granīta piemineklī.
          Mēs nesam sauli, brīvību un patstāvību! — sauc uz dzīvajiem kritušo Latgales atbrīvotāju piemiņai celtais piemineklis Rušānos.
          Uz ežiņas galvu liku, tēvu zemi sargājot! — apliecina ieraksts Kārsavā kritušo varoņu piemineklī.Vienoti Latvijai! — aicina ieraksts Rēzeknes atbrīvošanas piemineklī. To atklāja tikai 1939. g. 8. septembrī. 
         Tik tas ir liels, kas spēj priekš citiem mirt, kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! — sauc Plūdoņa rindas piemineklī par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem Bauskas pilsparkā.
          Kaut varons snauž, dzīvs ir sava tauta, pēc lieliem dēliem tauta mūžam jautā! — apliecina ieraksts par Latviju kritušo varoņu piemineklī Smārdes Brāļu kapos.
          Gods, slava, varoņiem, kas spēka vienotiem, ar dārgo dzīvību mums pirka brīvību! — apliecina ieraksts piemineklī pie Zebrenes baznīcas.
        Valsts un ministru prezidents K. Ulmanis pēdējo reizi apmeklējot Brāļu kapus 1940. g. 15. maijā, teica:
          “Nav mīlestībās lielākas par to, kas dzīvību atdod par saviem brāļiem. Šo mīlestību apliecinājāt kaujas laukos jūs, varoņi, kas atdusaties zem Latvijas velēnām še, Brāļu kapos un daudzās citās vietās visā Latvijā. Apliecinādams, ka tauta mūžam cildinās un godinās jūsu darbus un jūsu lielo tēvzemes mīlestību, es savā un Ministru kabineta vārdā nolieku šos ziedus. (V. V. 1940. g. 16. maijā.)
          Brīvība — tautas dzīvība! — apliecina ieraksts varonīgo partizānu piemiņai celtā piemineklī Viesītes Vāles kalnā.
          Dus viņi zemē, par kūru tie dzīvību atdeva savu! Dzīvie garam še iet un tālāk nes varoņu slavu! Nebeidz sēroties mātes par kautiņā kritušiem dēliem. Norimstiet! Vairāk kā jums Latvijai mirušo žēl! —sauc un aicina ieraksts piemineklī pie Bērzmuižas baznīcas.
          No zobena saule lēca, caur zobenu brīvi mēs! — atgādina vārdi Augšzemes partizāniem Bebrenē celtā piemineklī.
          Brīvībai dzimu, par brīvību kritu, lai brīvību bauda, kam liktenis to lēmis!- šo fatālo dzīves uzskatu pauž Jaunjelgavas kapsētā par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem celtajā piemineklī kaltie vārdi.
          Ņem, tēvu zeme, tavs esmu viss, priekš tevis liels es uzaudzis, tev ziedoju dzīvību, lai gūtu tev brīvību! — pauž Sērenes Stalānu kapos celtais kritušo varoņu piemineklis.
          Pieminiet: tēvu zemes brīvestība pirkta dārgām asinīm! — atgādina mūsu nacionālās armijas pirmajam virspavēlniekam pulkvedim O. Kalpakam viņa nāves vietā Airītēs celtais piemineklis.
          Nav lielākas mīlestības par to, kā atdot dzīvību par saviem brāļiem! — apliecināts Studentu rotas komandiera kapteiņa Grundmaņa piemineklī Airītēs.
          Kāpām uz sārta — nesām jums brīvību! Šie varoņi upurēja dzīvību par brīvību! — rakstīts piemineklī Jelgavas Sv. Vienības draudzes kapos.
          Baltijas jūras krastos mūžam mājos latvju varoņu gars! — apliecina piemineklis pie Jūrkalnes baznīcas.
          Par Latvijas neatkarību — brīvību, mēs, kritušie, atdevām visdārgāko — dzīvību. Jūs, dzīvie, sargājiet to! — pauž aicinājumu cīņās pret bermontiešiem kritušiem celtais piemineklis Saldus kapsētā.
          Jums saulīte norietēja, tēvu zemi aizstāvot, mums uzlēca zelta saule brīvajā Latvijā! — apliecina vārdi piemineklī Liepājā pie Ziemeļu kapsētas.
          Ceļiniek, pasaki Lietuvai, ka mēs savas dzīvības atdevām tēvzemei!— lasāms Červonkas kapos pie Ilūkstes par Latviju kritušiem lietuvju karavīriem. Tie ir vārdi, ko reiz varbūt varam aizgūt, ceļot piemiņas akmeņus par Latviju kritušiem leģionāriem pie Volchovas, Opočkas u.c.
          Pirms dzimtenes dēli spēj brīvību pirkt, būs karogam varoņu asinīs mirkt! — pauž skaudru praviešojumu akmens plāksne Kursīšu baznīcā.
         Tautiet, kas garām man iesi, iededzies tēvzemes mīlā, par tēvzemi mīļo es dzīvību atstāju ķīlā. — Rakstīts brīvības cīņu varonim vltn. L.k.o.k. V. Gelbem celtā piemineklī Limbažu kapsētā.
          Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi. — apliecināts 7. Siguldas kājnieku pulka kritušo karavīru piemineklī Alūksnē.
          Kā pēdējo vienu nedēļu pirms krievu iebrukuma Latvijā ģen. Buks 1940. g. 9. jūnijā atklāja Dobeles atbrīvošanas pieminekli Dobeles Vienības laukumā ar ierakstu: No zemes šīs mēs izauguši esam, par zemi šo mums galvas jānoliek.
          Vēl 1940. g. 6. jūnijā Rakstu un mākslas kamera pēc Lāčplēša kara ordeņa kavalieru biedrības ierosinājuma izsludināja sacensību par Latviju kritušo varoņu piemiņas zīmes projektam. Piemiņas zīmi skulptūras vai ciļņa veidā bija paredzēts uzstādīt Archibīskapa katedrāles altāra telpā pie pirmā pīlāra.
          Bija iekārtoti arī 3 kara muzeji: Kara muzejs Rīgā, Nāves salas muzejs un Pulkveža Alpaka bataljona muzejs Mairītēs.
         Visi te minētie un vēl daudzi citi pieminekļi un piemiņas zīmes pauž slavu tiem, kas ar darbiem cēla mums brīvo, neatkarīgo Latvijas valsti.
          Lāčplēša kara ordenis, ar devīzi Par Latviju, nodibināts 1919. gada 11. novembrī, dienā, kad latviešu karavīri padzina no Rīgas bermontiešu spēkus. Pēc sekmīgi pabeigtas visas Latvijas atbrīvošanas no svešām varām Satversmes sapulce 1920. g. 1 8. septembrī pieņēma sevišķu likumu par Lāčplēšu kara ordeni, nosakot, ka tas piešķirams vienīgi par kara nopelniem un tikai tiem, kas izpildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem — par godu un slavu Latvijai. L.k.o. varēja piešķirt Latvijas armijas un bij. latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kas palīdzējuši mūsu armijai brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.
          Lāčplēša kala ordenim bija trīs šķiras: 1. šķiru izteica plata lente ar četrstūrainu krustu pāri krūtīm un lielu zvaigzni krūšu kreisajā pusē; 2. šķira bija nedaudz mazāks krusts šaurākā lentē, nēsājams kaklā, bet 3. šķira — apmēros attiecīgi mazāks krusts šaurā lentē, nēsājams krūšu kreisajā pusē.
          1921. g.11. novembrī svinīgā parādē Esplanādes (vēlākā Vienības) laukumā Rīgā toreizējais Satversmes sapulces prezidents J. Čakste pie apbalvoto varoņu krūtīm piesprauda pirmos 170 Lāčplēša kara ordeņus. Ordeņa 1. šķira ir piešķirta tikai 4 latviešu karavīriem: ģenerālim Jānim Balodim, pulkvedim Oskaram Kalpakam, pulkvedim Frīdricham Briedim un ģenerālim Krišjānim Berķim. Viņu apbalvošana ar Lāčplēša kara ordeņa 2. un 1. šķiru izsludināta Valsts prezidenta 1927. g. 4. novembra pavēlē armijai un flotei. Ar pirmo šķiru apbalvoti arī 7 ārzemnieki: igauņu ģenerālis Laidoners, poļu maršals Piļsudskis, franču maršals Fošs un ģen. Žanēns, angļu maršals Frenčs, Beļģijas karalis Alberts un Itālijas karalis Viktors Emanuels. Ar ordeņa 2. šķiru ir apbalvoti 18 latviešu un 43 ārzemju karavīri, bet ar 3. šķiru 1,600 Latvijas armijas karavīri, 202 bij. latviešu strēlnieku pulku karavīri un 271 ārzemnieks, kā arī Verdenas cietoksnis. L.k.o. pēc varoņnāves ir saņēmuši ap 300 kritušo resp. viņu piederīgie. Latviešu karavīrus ar ordeņa augstāko šķiru apbalvoja tikai pēc apbalvošanas ar ordeņa zemāko šķiru.
          Apbalvoto vidū ir arī 3 latviešu sievietes, kas L.k.o. izpelnījušās par aktīvu kaujas darbību un izcilu varonību. Apbalvotās ir: 7. Siguldas kājnieku pulka brīvprātīgā Valija Veščunas; latviešu strēlnieku 3. Kurzemes pulka kaprāli Līna Čanka, kas strēlniekos bija iestājusies brīvprātīgi ar sava kritušā brāļa Jāņa dokumentiem, cīnījusies Ložmetēju kalnā un Nāves salā, kur ievainota un par varonību apbalvota arī ar diviem Jura krustiem; studente un Sieviešu palīdzības korpusa darbiniece Elza Žiglēvica, kas krita varoņa nāvē 1919. gada oktobrī Rīgā, piegādājot pārtiku cīnītājiem Daugavmalas ierakumos.
          L.k.o. kavalieri baudīja dažādas priekšrocības. Viņi drīkstēja valkāt karavīru tērpu arī pēc aiziešanas no aktīvā dienesta, ieguva tiesības uz bezmaksas ārsta palīdzību pēc noteikumiem, kādi pastāvēja aktīvajiem Latvijas armijas karavīriem, tāpat arī tiesības uz divkāršu atvaļinājumu. Viņu bērni valsts mācības iestādes varēja apmeklēt bez maksas. Lāčplēšiem bija arī tiesības braukt valsts dzelzceļos par puscenu. Iecelšanās atbildīgos amatos armijā un flotē viņiem deva priekšroku pret citādi vienlīdzīgiem kandidātiem.
          Latvijas pēdējos patstāvības gados dzīvo vidū bija vēl ap 900 Lāčplēša kara ordeņa kavalieru. No to vidus Baigais gads prasīja ļoti daudz upuru. Lāčplēšus, kas darbos bija pierādījuši savu dziļo tēvzemes mīlestību, padomju okupantu vara uzskatīja par visbīstamākiem, viņu varonību brīvības cīņās — par noziegumu.
          Triju zvaigžņu ordenis, ar devīzi Per aspera ad astra, t.i. pār šķēršļiem pie zvaigznēm, nodināts 1924. g. par piemiņu Latvijas valsts tapšanai 191 8. g. 1 8. novembrī. Ordenim ir piecas šķiras un trīs pakāpju goda zīmes.
          Ordeni un goda zīmi piešķīra Latvijas pilsoņiem un ārzemniekiem par nopelniem tēvijas labā, kuri var izpausties valsts, sabiedriskā, kulturālā un saimnieciskā darbā.
          Kā pēdējais karavīrs ar Triju zvaigžņu ordeni (3. šķiru) 1940. g. 11. maijā apbalvots Armijas ekonomiskā veikala priekšnieks pulkvedis A. Lejas Sauss.
        Viestura ordenis, ar devīzi Confortamini et pugnate, t.i. Esiet stipri un cīnāties, nodibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Ordeņa priekšpusē ir burti "V R" (Vesthardus Rex) un otrā pusē gada skaitlis "1219". Ordenim ir piecas šķiras un trīs pakāpju goda zīmes.
          Ordeni un goda zīmi piešķīra kā atzinības zīmi par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā, vairošanā un izkopšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežu apsargāšanā un valsts stipruma apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos modrīgai kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.
          Kā pēdējie ar Viestura ordeni 1940. g. 11. maijā apbalvoti 118 karavīri, to starpā ar 1. šķiru apbalvots ģenerālis H. Rozenšteins, ar 2. šķiru — pulkvedis J. Indāns, ar 3. šķiru — pulkvedis V. Janums un citi.
          Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), ar devīzi Pour les Bonnētes gens, t.i. Goda prāta ļaudīm, kas nodibināts 1710. gadā Liepājā, atjaunots 1938. gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem. Krustam ir piecas šķiras un četru pakāpju goda zīmes.
          Atzinības krustu piešķīra par izcilu tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedrības un kultūras darbā.
          Kā pēdējais karavīrs ar Atzinības krusta 1. šķiru 1940. g.11. maijā apbalvots Aizsargu organizācijas priekšnieks ģenerālis K. Prauls.
          Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme izdota 1920. gadā par piemiņu Latvijas atbrīvošanas karam. Tā ir piešķirta visiem Latvijas armijas karavīriem, kas valsts atbrīvošanas cīņu laikā no 18. novembra 1918. gadā līdz 11. augustam 1920. gadā kalpojuši nacionālā armija.
         Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa 1929. gadā piešķirta karavīriem, kas atbrīvošanas cīņu laikmetā kalpojuši Latvijas armijā; ārzemju karavīriem, kas piedalījušies Latvijas atbrīvošanas cīņās; atsevišķiem Latvijas pilsoņiem, kas sekmējuši un pabalstījuši armiju atbrīvošanas cīņās.
        Ordeņus un to goda zīmes piešķīra Valsts prezidents pēc sava ieskata vai pēc Ordeņu kapitula priekšlikuma. Atbrīvošanas cīņu 10 gadu piemiņas medaļu piešķīra pēc kara ministra atzinuma.

___________________________________________________
LATVIEŠU KARAVĪRS OTA PASALES KARA LAIKĀ pirmo grāmatu lpp. 9-19


ATPAKAĻ

©