LATVIJAS BRUŅOTIE SPĒKI 1940. GADĀ

ARMIJA, FLOTE UN GAISA SPĒKI

          Armijas štāba Karavīru rokas grāmatas 1939. g. izdevumā par Latvijas bruņoto spēku organizāciju un ieroču šķirām teikts:
— Valsts bruņotie spēki sastāv:
         1. no aktīvā karaspēka, kurš komplektējas no ik gadus obligātoriskā aktīvā dienestā iesaucamiem pilsoņiem, kā arī no brīvprātīgiem, virsdienesta instruktoriem un kareivjiem, virsniekiem, admin. virsniekiem, sanitār virsniekiem, karaspēka garīdzniekiem un kara tehniķiem;
         2. no karavīriem, kas atvaļināti līdz turpmākam rīkojumam;
         3. no rezerves, kurā ieskaitāmi: līdz turpmākam rīkojumam atvaļinātie karavīri pēc trīs gadu sastāvēšanas šinī kategorijā; pilsoņi no pilna 17. dzīvības gada līdz iesaukšanai aktīvā karadienestā (t.i. 21 gada vecumam) ;
         4. no zemessargiem, kuros ieskaitāmi:
          rezervisti, vecāki par 40 g., līdz 51. mūža gadam; personas, kuras pēc sava veselības stāvokļa ieskaitāmas zemessargos uz slimības saraksta pamata.
          Aktīvais karaspēka sastāv no armijas un flotes.
          Mūsu armijā lielākās karaspēka vienības ir divīzijas, bet flotē — eskadra (visi mūsu flotes spēki sastāda vienu eskadru).
          Karaspēks bez tam sadalās atsevišķās daļās, kurām katrai ir sava patstāvīga pārvaldība un atsevišķa saimniecība.
          Pie atsevišķām karaspēka daļām mūsu armijā pieskaitāmi kājnieku, jātnieku, artilērijas, sapieru, aviācijas un auto tanku pulki, sakaru bataljons, bet flotē — divizioni. —



Latvijas armijas komandiera maiņa 1934. g. novembrī. Vidū kara ministrs ģen J. Balodis, no viņa laba
līdzšinējas armijas komandieris ģen. M. Peniķis un pa kreisi jaunais armijas komandieris ģen. Kr. Berķis

          Pēc Tautu savienības konvencijas Latvijas armijas miera laika lielums bija noteikts uz 20.000 vīriem, bet faktiski tā bija mazāka: apm. 2.000 virsnieku, 4.000 virsdienesta instruktoru un 9.000 — 13.500 obligātā dienesta karavīru. Lielākais sastāvs Latvijas armijai — pāri par 75.000 vīru — bija 1920. g. sākumā.
Latvijas armija bija iedalīta 4 divīzijās ar 3 kājnieku un vienu artilērijas pulku katrā. Divīziju komandieri bija tieši pakļauti armijas komandierim. Pēdējam tieši pakļauti bija vēl artilērijas inspektors, aviācijas priekšnieks, Auto tanku brigādes, Kara flotes un Sapieru pulka komandieri, kam visiem bija arī divīzijas komandiera tiesības. Citas mazākas atsevišķas armijas vienības bija pakļautas tieši Armijas štāba priekšniekam.
          Obligātā kara dienesta ilgums Latvijas armijā bija 10,5 mēneši, izņemot dažas speciālas vienības, kurās dienesta ilgums bija 12,5 mēneši. 1940. g. 22. februārī Ministru kabinets dienesta ilgumu pagarināja līdz 18 mēnešiem. Pēc obligātā aktīvā kara dienesta karavīri 3 gadus skaitījās kara ministra rīcībā. Tos katrā laikā, ja apstākļi prasītu, kara ministrs varēja iesaukt atpakaļ dienestā. Pēc trim gadiem tos pārskaitīja rezervē.
          Rezervistus līdz pilnam 40. dzīvības gadam varēja iesaukt mobilizācijā tikai ar Valsts prezidenta pavēli.
          Rezervisti kopā ar miera laika sastāvu varēja dot apmēram 180.000 vīru lielu armiju.
1940. g. 30. aprīlī Ministru kabinets pieņēma sevišķu Likumu par valsts aizsardzību. 67 pantus garais likums stājās spēkā tā paša gada 15. maijā. Tas atvietoja 1932. g. Likumu par bruņoto spēku virsvadību un 1939. g. Likumu par valsts aizsardzību, kā arī visus vēl spēkā esošos bij. Krievijas ķeizarvalsts likumus un noteikumus kara resora lietās. Jaunais likums cita starpā noteica:
         „1. Valsts patstāvības, neatkarības un teritorijas neaizskaramības uzturēšanai visas tautas, iestāžu, uzņēmumu, organizāciju un katra pilsoņa pienākums ir piedalīties Valsts aizsardzībā ar saviem fiziskiem un garīgiem spēkiem un saviem materiāliem līdzekļiem.
         3. Valsts bruņotie spēki ir sevišķi organizēta un apbruņota tautas daļa, kas tieši un aktīvi piedalās valsts aizsardzībā.
         4. Valsts bruņoto spēku sastāvdaļas ir: 1) armija, kurā apvienoti sauszemes, jūras un gaisa spēki, 2) robežsargi, 3) aizsargi.
         5. Valsts aizsardzības un bruņoto spēku augstākais vadonis ir Valsts Prezidents.
         6. Kara ministrijas vadītājs ir kara ministrs. Armijas tiešais vadītājs miera laikā ir armijas komandieris. Kara laikā bruņoto spēku
tiešais vadītājs ir virspavēlnieks. Robežsargu brigāde miera laikā pakļauta iekšlietu ministrim un Aizsargu organizācija — sabiedrisko lietu ministrim.
         25. Armijas komandieris padots tieši Valsts Prezidentam, bet budžeta un saimniecības jautājumos — arī kara ministrim.
Robežsargu brigāde un aizsargu organizācijas pakļautas armijas komandierim apmācības, kara laika organizācijas, mobilizācijas un operatīvā ziņā.
         54. Valsts Prezidents, kā bruņoto spēku augstākais vadonis, kara laikā vada tos caur: 1) virspavēlnieku un 2) kara ministri.
         56. Virspavēlnieks ir visu kara vešanai paredzēto un aktīvā armijā apvienoto bruņoto sauszemes, jūras un gaisa spēku komandieris.
         57. Virspavēlnieks savā darbībā rīkojas patstāvīgi un atbild vienīgi Valsts Prezidentam, kuram viņš padots un kurš viņam nosprauž kara mērķus”*.

LATVIJAS NACIONĀLĀS ARMIJAS VIENĪBAS UN VADĪBA
1940. G. 17. JŪNIJĀ

Armijas augstākais pavēlnieks
Valsts un ministru prezidents L.k.o.k. Kārlis Ulmanis
Kara ministrs
** un armijas komandieris
ģenerālis L.k.o.k. Krišjānis Berķis

          Sevišķu uzdevumu ģenerālis — ģenerālis L.k.o.k. Mārtiņš Hartmanis
          Sevišķu uzdevumu virsnieks — pulkvedis M. Jeske.

Armijas štābs:

       Armijas štāba priekšnieks — ģenerālis L.k.o.k. Hugo Rozeņšteins
         Štāba priekšnieka palīgs — pulkvedis L.k.o.k. O. Ūdentiņš
         Administratīvā daļa, pr-ks — pulkvedis L.k.o.k. A. Vipulis
         Operatīvā daļa, pr-ks — pltn. J. Upītis
         Informācijas daļa, pr-ks — pulkvedis L.k.o.k. F. Celmiņš
         Org.- mobilizācijas daļa, pr-ks — pulkvedis J. Streipa
         Apmācības daļa, pr-ks — pltn. P. Liepiņš
         Audzināšanas daļa, pr-ks — pltn. A. Kontrovskis
         Kara saimniecības daļa, pr-ks — pulkvedis J. Zivtiņš
         Ģeodezijas daļa, pr-ks — pulkvedis E. Akmentiņš
         Armijas štāba bataljons, komandieris — pltn. L.k.o.k. A. Kleinbergs
         Kara sanitārā inspekcija, pr-ks — ģenerālis Dr. A. Brambats
         Kara veterinārā inspekcija, pr-ks — vet. ārsts pulkvedis K. Soste
         Tieslietu dienests, pr-ks — virsprok. ģenerālis L.k.o.k. V. Tepfers
         Armijas mācītājs — L.k.o.k. P. Apkalns
         Armijas spiestuve, pr-ks — pulkvedis J. Baumanis
         Kara muzejs, pr-ks — pltn. L.k.o.k. A. Dzenis
         Armijas ekonomiskais veikals, pr-ks — pulkvedis A. Lejas-Sauss

K.M. Apgādes pārvalde:

         Pārvaldes priekšnieks — pulkvedis L.k.o.k. A. Dālbergs
         Bruņošanās daļa, priekšnieks -- pulkvedis R. Krievs
         Būvniecības daļa, priekšnieks — pulkvedis A. Galindoms Finansu daļa, priekšnieks — pltn. R. Pičs
         Intendantūras daļa, priekšnieks — pulkvedis L.k.o.k. E. Kreišmanis

Kara skolas:

         Augstākā kara skola, pr-ka a.p.i. — pulkvedis L.k.o.k. K. Mateuss
         Kara skola, pr-ks — pulkvedis L.k.o.k. K. Mateuss

Kara slimnīcas:

         Rīgā, priekšnieks — ārsts pulkvedis V. Jaunzems
         Daugavpilī, priekšnieks — ārsts pulkvedis B. Blosfelds
         Jelgavā, priekšnieks — ārsts pulkvedis Bērziņš

Kurzemes divīzija:

        Divīzijas komandieris — ģenerālis L.k.o.k. H. Buks
         Div. štāba (Jelgavā) priekšnieks pulkvedis V. Janums
         1.  Liepājas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis A. Krīpens
         2.  Ventspils kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. J. Stulpiņš
         3. Jelgavas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. A. Apsītis
         Kurzemes artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis Ž. Jomerts

Vidzemes divīzija:

        Divīzijas komandieris — ģenerālis L.k.o.k. F. Virsaitis
         Divīzijas komandiera palīgs — ģenerālis L.k.o.k. J. Ezeriņs
         Div. štāba (Rīgā) priekšnieks — pulkvedis J. Rozentāls
         4. Valmieras kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. J. Skujiņš
         5. Cēsu kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. R. Briesma
         6. Rīgas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. J. Liepiņš
         Vidzemes artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. V. Skaistlauks

Latgales divīzija:

        Divīzijas komandieris — ģenerālis L.k.o.k. A. Krustiņs
         Divīzijas komandiera palīgs — ģenerālis L.k.o.k. R. Klinsons
         Div. štāba (Cēsīs) priekšnieks — pulkvedis L.k.o.k. K. Lejiņš
         7. Siguldas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. V. Spandegs
         8. Daugavpils kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis Kasparsons***
         9. Rēzeknes kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. R. Ceplītis
         Latgales artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. J. Žīds

Zemgales divīzija:

         Divīzijas komandieris — ģenerālis L.k.o.k. Ž. Bachs****
         Div. štāba (Daugavpilī) priekšnieks — pulkvedis A. Silgailis
         10. Aizputes kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. A. Kurše
         11. Dobeles kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. N. Ābeltiņš
         12. Bauskas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. K. Dzenītis Zēniņš
         Zemgales artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis A. Kalniņš

Artilērijas inspektors

        ģenerālis L.k.o.k. A. Danebergs (Dannenbergs)
         A.I. štāba priekšnieks — pulkvedis K. Kārkliņš
         Smagās artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis P. Veimanis
         Zenītartilērijas pulks, k-ris — pulkvedis A. Skroderēns
         Krasta artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. E. Plūcis
         Atsev. art. divizions, k-ris — pulkvedis A. Birkenšteins

Armijas spēkratu dienesta priekšnieks

         un Auto-tanku brigādes komandieris — ģenerālis O. Grosbarts
         Štāba (Cēsīs) priekšnieks — pulkvedis J. Kaļķis

Armijas inženieris un Sapieru pulks

         Pulka komandieris — pulkvedis J. Brieže

Jātnieku pulks

         Pulka komandieris — pulkvedis L.k.o.k. A. Liepiņš

Armijas sakaru priekšnieks

         un Sakaru bataljona komandieris — pulkvedis A. Mucenieks

Armijas aviācija

         Aviācijas priekšnieks — ģenerālis J. Baško
         Sev. uzd. virsnieks pie av. p-ka — pulkvedis L.k.o.k. J. Indāns
         Aviācijas pulks, komandieris — pulkvedis R. Kandis

Kara flote

         Flotes komandieris — admirālis T. Spāde
         štāba priekšnieks — kom. kapt. F. Lipstons
         K/k Virsaitis komandieris — kom. kapt. A. Brūders
         Zemūdeņu divizions, k-ris — j. kapt. A. Kalns
         Mīnu divizions, k-ris — j. kapt. E. Barotājs

         Militārie atašeji (kara aģenti) Latvijai bija 12 Eiropas valstīs.
         Latvija piederēja pie tām retajām valstīm, kurās iznāca savs militārais dienas laikraksts Latvijas Kareivis (red. kapt. A. Rudzis). Bez tam iznāca vēl arī 3 militāri mēnešraksti: Militārais Apskats, Kadets un Aizsargs, kā arī 3 gadskārtēji žurnāli — Lāčplēsis un Kara Invalids 11. novembrī un Latviešu Strēlnieks Ziemassvētkos.
         Ar armiju cieši saistīta bija arī Iekšlietu ministrijai pakļautā Robežsargu brigāde un Sabiedrisko lietu ministrijai pakļautā Aizsargu organizācija.

ROBEŽSARGU BRIGĀDE

         Latvijas robežu apsardzību veica sevišķa Robežsargu brigāde 5 bataljonu sastāvā ar apm. 100 virsniekiem un 1.200 instruktoriem un kareivjiem. Tā bija pakļauta Iekšlietu ministrijai, bet iekšējās iekārtas un militāro uzdevumu ziņā — Kara ministrijai. Brigāde sastāvēja no bij. armijas karavīriem, kas bija beiguši instruktoru kursu. Brigādes komandieris kopš 1928. gada bija ģenerālis L.k.o.k. L. Bolšteins, štāba priekšnieks — pulkvedis L.k.o.k. V. Kalniņš, adjutants — kapt. A. Strazdiņš. 


 Robežsargs uz Latvijas un Padomju Savienības robežas

AIZSARGU ORGANIZĀCIJA

         Aizsargu organizācija ar uzdevumu palīdzēt valsts drošības iestādēm uzturēt valstī mieru, drošību un kārtību 1940./41. gadā bija diezgan ievērojams spēks, kas skaitliski pārsniedza pat regulārās armijas sastāvu. 1940. g. 1. janvārī organizācijai bija 31.766 aizsargi, 14.810 aizsardzes un 14.000 jaunsargu, pēc teritoriālā principa sadalīti 19 pulkos (katrā apriņķī viens), kas savukārt bija iedalīti bataljonos, rotās, vados un grupās. Bez tam bija vēl atsevišķs Dzelzceļu aizsargu pulks, Aizsargu aviācijas pulks ar 26 lidmašīnām, 3 jūras divizioni u.c. speciālas vienības.
         Aizsargu organizācijas administratīvi saimnieciskā pamatvienība bija nodaļa (katrā pagastā viena). Pilsētās un speciālos pulkos aizsargi bija apvienoti administratīvi saimnieciskās vienībās, raugoties no lietderības viedokļa.
         Pēc sociālā stāvokļa Aizsargu organizācijas biedru ¾ bija laucinieki (ap 30% vecsaimnieku, 20% jaunsaimnieku un 25% strādnieku) un ¼ pilsētnieki.


Aizsargi parādē 


Aizsardzes gājienā

         Aizsargu organizācija bija dibināta 1919. gadā, bet 1921. gadā pārorganizēta par patstāvīgu militāru formāciju, radītu uz brīvprātības principa pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga. Aizsargu organizācijā varēja brīvprātīgi iestāties ikviens valstiski domājošs pilsonis, kas nebija tiesas sodīts. Aizsargu pamatsastāvs galvenokārt nāca no armijas atvaļinātiem virsniekiem, instruktoriem un kareivjiem. Kara gadījumā Valsts prezidentam bija tiesība Aizsargu organizāciju nodot Kara ministrijas rīcībā.
         Aizsargu organizācija ieņēma redzamu vietu arī kulturāli sabiedriskā dzīvē. Tai piederēja 89 nekustami īpašumi, galvenokārt Tautas nami uz laukiem.
         Aizsargu organizācijas priekšnieks kopš 1930. g. bija ģenerālis K. Prauls, štāba priekšnieks līdz 1940. g. 11. martam pltn. J. Ķikulis un pēc tam līdz organizācijas likvidēšanai kapt. J. Sāns kā šī amata pagaidu izpildītājs. Pirms tam kapt. Sāns bija Aizsargu štāba apmācības daļas priekšnieks. Administratīvās daļas pr-ks bija kapt. L.k.o.k. A. Oše, saimniecības daļas pr-ks — F. Upelincis, fiziskās audzināšanas vadītājs — P. Polis un referente aizsardžu lietās — Lidija Torgani.

MŪSU BRUŅOTO SPĒKU VIENĪBU KAROGI

         Kara ministrs ģen. K. Berķis Ziemeļu Latvijas un Limbažu atbrīvošanas atceres piemiņas svinībās 1940. g. 2. maijā, nododot Cēsu pulka bij. skolnieku rotas karogu glabāšanā uz vienu gadu Limbažu vidusskolas jaunatnei, cita starpā teica:
„Karogs ir vienības simbols visiem tiem, kas iet aiz viņa. Karogs ir kādas zināmas domas, kādu zināmu centienu paudējs. Šī doma un šie centieni izsacīti karogā rakstītā devīzē. Šī devīze ir visiem, kas karogam seko, viņu uzticības zvērests: Dievam, tēvzemei un tautai dots svinīgs solījums. Karogs ir aicinājums doto solījumu turēt un pildīt un arī atgādinājums par to stāvēt, cīnīties un arī mirt, ja liktenis būtu tā lēmis. Un pēdīgi karogs ir arī liecinājums tam, ka zem viņa pulcētie ir vienota ceļa gājēji par to devīzi, kas karogā rakstīta.”
         Tādēļ arī mūsu armijas vienības savos karogos rakstīja:
         1. Liepājas kājnieku pulks: Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim.
         2. Ventspils kājnieku pulks: Visu par Latviju.
         3. Jelgavas kājnieku pulks: Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauks.


Liepājas kājnieku pulks ar diviem karogiem —
pulka un Neatkarības rotas

         4. Valmieras kājnieku pulks: Pirms dzimtenei dēli spēj brīvību pirkt, būs karogam varoņu asinīs mirkt.
         5. Cēsu kājnieku pulks: Par tēviju.
         6. Rīgas kājnieku pulks: Labāk savu galvu devu, nekā savu tēvu zemi.
         7. Siguldas kājnieku pulks: Šurp, jaunekli, ar vēja spārniem trauc, kad Latvija tev' brīvīb's karā sauc!
         8. Daugavpils kājnieku pulks: Par Latviju.
         9. Rēzeknes kājnieku pulks: Ņem, tēvzeme, tavs esmu viss! Sargoj Latviju!
       10. Aizputes kājnieku pulks: Tava tauta nezudīs, kad tu iesi mirt par tautu. .K.G. (Sirds kurzemnieka gods.)


Cēsu skolnieku rotas karogs 

         11. Dobeles kājnieku pulks: Es karāi aiziedams, Sirdi slēdzu akmenī, Aust gaismiņa, lec saulīte, Plīst akmenis skanēdams.
         12. Bauskas kājnieku pulks: Labāk manu galvu ņēma, nekā maņu tēvu zemi.
         Jātnieku pulks: Dievs, Tēvija, Pulks.
         Aviācijas pulks: Visu par Latviju.
         Sakaru bataljons: Spoži zibeņi zaro, Pērkons līdz ar mums karo.
         Sapieru pulks: Mūžam nerimst Daugavas viļņi, Mūžam dzīvos varoņgars.


8. Daugavpils kājnieku pulka un jātnieku pulka krūšu nozīme

         Bruņoto vilcienu pulks: In hoc signo vinces (Ar šo zīmi uzvarēsi.)
         Armijas štāba bataljons: Ar vairogu vai uz tā.
         Flote: Mūs vieno Latvijas svētais vārds.
         Kara skola: Per aspera ad astra. (Pār šķēršļiem līdz zvaigznēm.)

         Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Zemgales, Krasta un Smagās artilērijas pulkiem un Atsevišķam artilērijas divizionam karogu nebija, bet bija sudraba taures — aicinātājas kara gadījumā uz cīņu par savu tēvu zemi.
         Armijas atsevišķām daļām karogu, kā atzinības zīmi, parasti dāvāja kāda pašvaldība vai sabiedriska organizācija un to pasniedza Valsts prezidents kā valdības un visas tautas uzticība
s zīmi.

*

         Aizsargu vienības savos karogos rakstīja:

         1. Talsu aizsargu pulks: Visu par Latviju!
         2. Ventspils aizsargu pulks: Par mieru, kārtību, drošību!
         3. Ludzas aizsargu pulks: Iekšējā drošība — tautas labklājība.
         4. Jēkabpils aizsargu pulks: Visu par Latviju!
         5. Rīgas aizsargu pulks: Visu par Latviju!
         6. Aizputes aizsargu pulks: Par Latvijas mieru un drošību.
         7. Valkas aizsargu pulks: Tev, dārgai Tēvu zemei, drošību, labklājību, saules mūžu!


Talsu aizsargu pulka karogs

           8.  Valmieras aizsargu pulks: Tēvu zemes mīlestība visaugstākais tikums zemes Virsū.
           9.  Madonas aizsargu pulks: Karogs, kas brīvības laikā mums dots, mūžam lai laimīgai Latvijai mirdz!
         10. Cēsu aizsargu pulks: Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim.
         11. Tukuma aizsargu pulks: Dzīvību par Latvijas brīvību!
         12. Ilūkstes aizsargu pulks: Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu Tēvu zemi.
         13.  Bauskas aizsargu pulks: Par Tēvu zemi dārgo.
         14.  Kuldīgas aizsargu pulks: Mēs sargāsim tevi, Tēvu zeme!
         15.  Liepājas aizsargu pulks: Ņem, Tēvzeme, tavs esmu viss!
         16.  Jelgavas aizsargu pulks: Modri stāvam sargu vietās, lai var brīvi Latvija zelt!
         17.  Rēzeknes aizsargu pulks: Strādā un esi nomodā.
         18.  Daugavpils aizsargu pulks: Par Tēvu zemes brīvību, mieru un laimi.


Brīvības pieminekļa ciļņi:
Lāčplēsis                                Latvijas tēls

         19. Abrenes aizsargu pulks: Cildeni un vīrišķīgi sargāt savu Tēvu zemi.
             Dzelzceļu aizsargu pulks: Ja gribam pastāvēt, tad vajag bruņās būt.
             Aizsargu aviācija: Par Latviju — nacionālu, daiļu, Varenu!  

KAROGU UN PIEMINEKĻU LIKTENIS PĒC LATVIJAS OKUPĀCIJAS

         Pēc Latvijas armijas likvidēšanas, 1940. g. beigās, visus karogus nodeva glabāšanā Latvijas Kara muzejā, izņemot vienīgi bij. Studentu rotas karogu, kas glabājās pie vienas no piecām vecākām latviešu korporācijām. Kara muzejā nonāca arī aizsargu karogi, bet ne visi.
         Latvijas okupanti bailēs par nākotni jau no pirmās okupācijas dienas centās iznīdēt pagātni un savā visa sagraušanas manīja dažkārt nav saudzējuši pat paaudžu paaudzēm celtos pieminekļus.
         Jau okupācijas pirmajā gadā komunisti sagrāva Latgales atbrīvošanas pieminekli Rēzeknē. Arī otras okupācijas gados klusībā ir izdarīta atsevišķu pieminekļu likvidēšana. Tā 1950. g. novākts 7. Siguldas kājnieku pulka kritušo karavīru piemineklis Alūksnē. 1951. g. — pirmā Latvijas valsts prezidenta J. Čakstes piemineklis Jelgavā. Nozudis arī Jelgavas atbrīvošanas piemineklis, un tā vietā stacijas priekšā uzstādīts Ļeņina tēls. 1951. g. sākumā saspridzināti Brīvības pieminekļi Cēsīs, Valmierā un — iespējams — arī vēl citur.

         Zināmas pārmaiņas piedzīvojuši arī Brāļu kapi Rīgā.

___________________________________
* Te un turpmāk nozīmīgāko dokumentu citāti to oriģinālā rakstībā.
** 1940. g. 9. aprīļa Ministru kabineta sēdē Valsts un ministru prezidents K. Ulmanis paziņoja, ka „viņš atbrīvojis ģenerāli Jāni Balodi no kara ministra pienākumiem un uzaicinājis par kara ministru, skaitot no 5. aprīļa tagadējo armijas komandieri ģenerāli Krišjāni Berķi. Bet 16. aprīļa sēdē, „ka ģenerālis J. Balodis, atstādams kara ministra amatu, noraidījis aicinājumu joprojām palikties valdībā Ministru Prezidenta biedra postenī”, ko ģenerālis J. Balodis ieņēma jau ilgāku laiku un ka „šādos apstākļos Ministru Prezidenta biedra postenis paliek vakants”.
3. maijā Ministru kabinets Likumu par Valsts prezidenta amata izpildīšanu 2. pantu izteica šādi: „Kad Ministru Prezidents atrodas atvaļinājumā vai citu iemeslu dēļ nevar izpildīt Valsts Prezidenta amatu, pēdējo izpilda kara ministrs”.

*** 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris 1940. g. 17. jūnijā bija pulkv. A. Bubinduss. Pltn. M. Kasparsonu paaugstināja par pulkvedi un iecēla par šī pulka komandieri tikai 1940. g. 30. jūnijā, kad pulkv. Bubindusu paaugstināja par ģenerāli un pārcēla uz Armijas štābu.
**** Zemgales divīzijas komandiera palīgs bija ģen. N. Dūze.

___________________________________________
LATVIEŠU KARAVĪRS OTA PASALES KARA LAIKĀ otrā grāmata lpp. 25-40

  ATPAKAĻ

©