KĀRTĪBAS DIENESTS

PIRMO LATVIEŠU PAŠAIZSARDZĪBAS VIENĪBU
LIKVIDĀCIJA

          8. jūlijā SS-brigf. un pol. ģen. Stālekers publicēja rīkojumu, ka vienīgi viņš atbild par drošību karaspēka aizmugurē, noliedza valkāt jebkādas nevācu uniformas un pavēlēja nodot visus ieročus. Pirmajās jūlija dienās pašu latviešu saformētās pašaizsardzības vienības vajadzēja likvidēt, lai vācieši varētu tās organizēt no jauna ar citiem nosaukumiem, savā garā un veidā.
          Līdz tam, kad vācieši pašaizsardzības spēkus likvidēja, to sastāvā bija ap 6.000 vīru, izvietoti pa kādiem 30 svarīgākiem centriem ar tālākiem sīkākiem sazarojumiem. Pilnīgi pamatoti varēja teikt, ka latvieši paši bija jau nodibinājuši savā zemē drošību un kārtību.
          Šo pirmajās jūlija dienās noorganizēto pašaizsardzības vienību likvidēšana vietām notika tādā veidā, kas radīja lielu sašutumu latviešu karavīros. Tie, riskēdami ar savām dzīvībām, bija ne tikai aizsargājuši vietējos iedzīvotājus no bēgošo sarkanarmiešu un sarkanā režīma funkcionāru vardarbības, bet arī lielā mērā atvieglojuši vācu armijas straujo virzīšanos uz priekšu. Piem., kā latviešu pašaizsardzības vienību likvidēšana notikusi Cēsīs, liecina vltn. J. Radziņš
          „3. jūlijā vācu spēki vēl nebija Cēsīs ieradušies, un vietējos pašaizsardzības spēkus bija sācis organizēt atvaļinātais, pēdējais 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris pulkv. M. Kasparsons ar kapt. A. Ameriku. Cēsīs sapulcējās no Sarkanarmijas dezertējušie un atvaļinātie latviešu karavīri, apm. viena bataljona sastāvā, lielākā daļa apbruņoti. Ar šiem karavīriem noorganizēja Cēsu un apkārtnes pašaizsardzību un noklīdušo ienaidnieka karavīru uztveršanu.
          Kad tā kādas dienas bijām uzdevumu pildījuši, nāca negaidīts vācu komandanta rīkojums sapulcēties noliktā stundā visiem karavīriem Cēsu Viesībās biedrības telpās.


Kāda Liepājas pašaizsardzības grupa 1941. g. augustā izvadot kādu latviešu karavīru, kas bija saspridzinājies neuzmanīgi rīkojoties ar krievu granātu.

Latviešu karavīri Abrenes ielas kazarmās. 1941. g. beigās Latvijas armijas tērpu atkal atļāva.

 


Kāda karavīru grupa 1943. g. aprīlī Bolderājā. Pamazām latviešu karavīrus
sāka ietērpt vācu policijas tērpos.

          Tur vācu komandieri mūs atbrīvoja no līdz paņemtām pistolēm un munīcijas, un, noorganizēto pašaizsardzības spēku vadības klātienē, sāka mūs šķirot. Tos, kuriem bija kādi atvaļināšanas papīri no Teritoriālā korpusa, atlaida, bet tos, kas bija dezertējuši un kam nekādu papīru par atlaišanu nebija, tūliņ vācu karavīru apsardzībā pārveda uz tuvējo miertiesas ēkas zāli ar sargkareivi pie durvīm.
          Pēcpusdienā pie mums ieradās pulkv. Kasparsons un kapt. Ameriks kopā ar dažiem vācu virsniekiem un mūs vēlreiz pārbaudīja. Tos, kurus pulkv. Kasparsons un kapt. Ameriks personīgi pazina, kā piem., sava 8. pulka karavīrus, atlaida uz mājām, bet vairākus desmit vīrus pievakarē aizveda ar vācu smago mašīnu uz Rīgu. Vēlāk lielāko daļu no tiem aizveda kā kara gūstekņus uz Austrum Prūsiju."
          Dienu pirms minētā ģen. Stālekera rīkojuma publicēšanas pltn. Veisam bija saruna ar ģenerāli. Šīs sarunas saturs sīkumos nav zināms, bet tās rezultātā pltn. Veiss jau tanī pašā, dienā, 7. jūlijā, parakstīja kā Pašaizsardzības dienesta priekšnieks savu pirms pavēli Rīgas pašaizsardzības dienestam.

          Par šo pirmo pašaizsardzības vienību formēšanu kapt. (tanī laikā akltn.) A. Beišāns pastāsta kādā rakstā Latviešu leģiona arhīvam:
Pltn. Veiss bija saņēmis no ģen. Stālekera mutisku norādījumu par dažu kārtības dienesta vienību-rotu saformēšanu. Sakarā ar to es 9. jūlijā saņēmu no pltn. Veisa pavēli formēt pirmo slēgto latviešu vienību — „Erste lettische Schutzmannschaft Kompanie”.
          Apm. 3—4 dienu laikā rota bija saformēta. Rotā instruktoru un kareivju tomēr bija vairāk, nekā paredzēts, instruktoru (v.v., vserž., serž. un kapr.) vien bija ap 50 un bez tam vēl 43 dižkareivji.

 

 
   Kltn. Aleksandrs Beišāns

          Kad mana rota bija pilna, tad kapt. A. Brants sāka formēt 2. rotu. Abas šīs pirmās rotas novietojās bij. Smagās artilērijas pulka kazarmās Miera ielā. Pēc tam formēja vēl 3. un 4. rotu (kapteiņi V. Zaķis un F. Rubenis). Šais 4 rotās bija kopskaitā 70 virsnieki, 295 instruktori un 141 kareivis. —

KĀRTĪBAS PALĪGPOLICIJA

          Ne tikai parastiem kārtības uzturēšanas uzdevumiem un iedzīvotāju pasargāšanai no sakautās krievu armijas atliekām un vēlāk arī no iesūtīto sarkano teroristu vardarbības, bet arī vācu armijas aizmugures nodrošināšanai bija tomēr nepieciešama arī latviešu līdzdalība. Tādēļ jau 20. jūlijā ģen. Stālekers izdeva rīkojumu par latviešu „kārtības palīgpolicijas” Rīgā un apkārtnē izveidošanu.

AUGSTĀKAIS SS- UN POLICIJAS VADĪTĀJS                                                                      1941. g. 20. jūlijā
PIE ARMIJAS GRUPĒ JUMA NORD
AIZMUGURES SPĒKU PAVĒLNIEKA
Saturā: Rīgas Kārtības palīgpolicijas formēšana.
Norāde: 1941. gada 17. jūlija apspriede.

I.         Kā Augstākais SS- un policijas vadītājs pie Armijas grupējuma NORD aizmugures spēku pavēlnieka
          esmu atbildīgs par visiem policijas jautājumiem.
          Lai atjaunotu publisko drošību un kārtību Rīgā, saskaņā ar Armijas grupējuma NORD aizmugures spēku
          pavēlnieka un piekritīgā feldkomandanta atzinumiem uz vietas formējama jauna vietējā Kārtības policija.
          Pirmais uzdevums ir 4 pašlaik pastāvošu Palīgpolicijas formāciju apvienošana un samazināšana.
          Tālāk šīs formācijas jāpakļauj vienai vadībai, tā radot Rīgas kārtības palīgpoliciju. Formācijas līdz šim
          bija pakļautas:

                    a)policijas prefektam Stiglicam
                    b)pulkvežleitnantam Veisam
                    c)pulkvežleitnantam, Deglavam*)
                    d)Drošības policijas un SD 2. darbības komandai.

          Formēšanas mērķis ir uzstādīt Kārtības policiju šādā sastāvā:

                    1500 Kārtības palīgpolicijas vīri
                      400 Cietuma dienesta vīri
                      100 Dzelzceļa policijas vīri
                      260 Ostas policijas vīri
                      240 Rīgas apriņķa policijas vīri
                      500 rekrūtēšan rezerves vīri
        Kopā: 3000 vīri

          Šis skaitlis tiek pagaidām noteikts, to nedrīkst pārsniegt. Iespējamu citu palīgpolicijas formāciju uzstādīšana nav pieļauta.

II.        pavēlu sekojošo

          1) Pašreiz Rīgas kārtības dienestā iesaistīto 2700. palīg policistu skaits samazināms līdz 24. jūlijam uz 1500 vīriem, šinī jautājumā
policijas prefektam sadarbojoties ar pltn. Veisu. Atlaižami neuzticami un citādi policijas dienestam nepiemēroti vīri.
          2) Palīgpolicijas piederīgie cietuma dienestā (400 vīru), dzelzceļa policisti (100 vīru), ostas policisti (260 vīri) un Rīgas apriņķa policisti turpina izpildīt savu dienestu.
          3) Pltn. Deglava Palīgpolicijas formācija saskaņā ar 17. jūlija norunu ar feldkomandantu likvidējama. Pieprasījumus pēc spēkiem, kas apsargātu militārus objektus un kara laupījuma noliktavas, lūdzu novadīt uz manu dienesta vietu.
          4.) Drošības policijas un Drošības dienesta 2. darbības komandai Palīgpolicijas drošības komanda līdz turpmākam pastāv. Savu uzdevumu izpildīšanā tā tieši pakļauta 2. darbības komandai. Drošības komandas likvidēšana vēlāk ir jāpaziņo man.
          5) Rīgas kārtības palīgpolicijas formēšanai paredzēto 3000 vīru vārdi uzskaitāmi sarakstos. Atsevišķo vienību komandieri jāatzīmē atsevišķi. Sastāva uzskaite līdz 1941. gada 25. jūlijam iesniedzama man divkāršā izpildījumā.
          6) Rīgas kārtības palīgpolicijas piederīgie saskaņā ar patreizējām prasībām sadalāmi pa agrākajiem 12 iecirkņiem, šinī jautājumā pltn. Veisam sadarboties ar policijas prefektu Stiglicu. Šo spēku ievietošana kazarmās nedrīkst notikt. Rīgas pilsētas satiksmes regulēšanai savācami piemēroti vīri, kas izveidotu satiksmes iecirkni.
          7) Rīgas kārtības palīgpolicijas piederīgie ietērpjami Latvijas armijas uniformās. Uniformu nozīmes ir jānoņem. Visiem palīg policistiem jānēsā uz kreisās rokas augšdelma zaļš, tekoši numurēts apsējs ar uzrakstu „Rīgas kārtības palīgpolicija” . Policijas prefektam nekavējoties jāsagādā apsēji, un tie šeit jāiesniedz apzīmogošanai.

              
  1. Palīgpolicijas piederīgiem par apbruņojumu pirmā kārtām izsniedzamas pieejamās 1000 pistoles. Pārēji vīri apbruņojami ar šautenēm, resp. karabīnēm.                              
  2. Katrs Kārtības palīgpolicijas piederīgais saņem dienesta apliecību, kuras numuram jāsaskan ar apsēja numuru.
  3. Par Rīgas kārtības palīgpolicijas rezervju rekrūtēšanu atbild pltn. Veiss.
  4. Drošības policijai un Drošības dienestam jāpārbauda Kārtības palīgpolicijas piederīgo politiskā uzticamība. Vārdu saraksts tūlīt pēc saņemšanas tiks novadīts tālāk 2. darbības komandai.
  5. Dienesta uzraudzību par Kārtības palīgpoliciju nododu Policijas pulka NORD komandierim pol. pulkv. Herfam.

                                                                                                                                                                                  Atvietojot parakstījis
                                                                                                                                                                                              Zomorī
                                                                                                                                                                                    Pol. pltn. un štāba priekšnieks

          Tanī pašā dienā pltn. Veiss izdeva savu 4. pavēli, nevis vairs Rīgas pašaizsardzības vienībām, bet gan Rīgas kārtības palīgpolicijai:

          1941. g. jūlija beigās kārtības policijas vadību Latvijā pārņēma SS-brigf. un pol. ģmaj. Šrēders (Schrōder). Pie viņa 28. augustā nodibināja jaunu amatu „Kārtības policijas komandieris Latvijā" (Kommandeur der Ordnungspolizei Lettland, saīsināti  — KdOL), kam tad arī bija pakļauta visa latviešu palīgpolicija.
          No šī laika Latviešu kārtības dienesta resp. policijas pakļautības kārtība bija:
          1) Vācu policijas dienesta vietas apgabalos (SS- und Pol. Gebietsführer),, tādas bija 8: Rīgas, Liepājas un Daugavpils pilsētai, Rīgas, apr., Valmieras, Jelgavas, Liepājas un Daugavpils apg.;**
          2) Kārtības policijas komandieris Latvijā (Kommandeur der Ordnungspolizei Lettland) SS-staf. un pol. pulkv. Knechts, no 19. 9. 1943. g. pol. pulkv. Klepšs;
          3) SS- un policijas vadītājs Latvijā (SS- und Polizeiführer Lettland) SS-brigf . un pol. ģmaj. Šrēders;
           4) Kārtības policijas pavēlnieks Ostlandē (Befehlhaber der Ordnungspolizei Ostland) SS-gruf. un pol. ģltn. Jedike, no 1944. g. 8. jūlija SS-brigf. un pol. ģmaj. Gīseke;
          Pie kārtības policijas pavēlnieka Ostlandē 1942. g. 29. decembrī Berlīnē iecēla vēl sevišķu Kārtības dienesta inspektoru ar uzdevumu „rūpēties par apgādi un apmācību, kā arī par kd vienību tālāku organizēšanu un gribu dienēt”. Šai amatā iecēla bij. žandarmērijas komandieri Pozenē pol. pulkv. Makeldeju (Mackeldey).
          5) Augstākais SS- un policijas  vadītājs Oslandē (Höhere SS- und Polizeiführer Ostland) — SS-ogruf . un pol. ģen. F. Jekelns.*
**)
          Blakus šiem SS- un policijas komandieriem un pavēlniekiem zem ģen. Jekelna virsvadības darbojās vēl Drošības policijas un SD komandieris Latvijā (Komandeur der Sicherheits polizei und des SD Lettland) — SS-stubaf. (vēlāk ostubaf.) Dr. R. Lange.
          Drošības policijai un SD bija savas bruņotās vienības, kurām nebija nekā kopīga ne ar vācu, ne latviešu kārtības policiju un tās slēgtām vienībām —  policijas bataljoniem un pulkiem.
          Provincē nodibinātās latviešu komandantūras pārveidoja, nodibinot Liepājā un Daugavpilī prefektūras un apriņķos policijas pārvaldes; par kuru priekšniekam ģmaj. Šrēders iecēla gan galvenokārt bij. Latvijas armijas virsniekus, bet tie nebija pakļauti ne Latviešu kārtības palīgpolicijas priekšniekam, ne arī kādai citai latviešu iestādei. Apriņķos svarīgu objektu apsargāšanai un vēlāk arī Maskavas iesūtīto sarkano teroristu apkarošanai radīja t.s. B un C grupu palīgpoliciju. B grupa sastāvēja no virsstata pieņemtiem policijas darbiniekiem, bet C grupa no bij. aizsargiem. Pēdējos iesaistīja kārtības dienestā tikai nepieciešamības gadījumos uz noteiktu laiku, kas gan reti tika ievērots.
          Pašas Aizsargu organizācijas darbību oficiāli atļāva tikai 1944. g. augustā, ieceļot par tās priekšnieku pltn. Dzenīti.
          Latviešu palīgpolicija visus rīkojumus saņēma no KdOL. Arī par apgādi rūpējās KdOL.
          Tikai 1943. g. decembrī pēc ģen. Jekelna rīkojuma (27. decembrī) latviešu savrup dienesta Kārtības policiju vadības un pārvaldes ziņā pakļāva Latviešu pašpārvaldei. Faktiski tomēr ar to nekas nemainījās, jo noteicējs tā kā tā palika KdOL, kas turpināja rūpēties arī par apgādi. Ar 1944. g. 1. aprīli vienīgi atalgojumu sāka izmaksāt Pašpārvalde budžeta kārtībā. Sakarā ar savrup dienesta kārtības policijas formālo pakļaušanu Pašpārvaldei Iekšējās drošības galveno direkciju 1943. g. decembrī pārorganizēja par Latviešu policijas galveno direkciju pltn. P. Pommera vadībā.
          1944. g. 14. maijā arī savrup dienesta kārtības policiju pieskaitīja Latviešu leģionam.
          Iestāšanās palīgpolicijas dienestā no sākuma bija brīvprātīga. Palīgpolicijai piederīgos ietērpa bij. Latvijas armijas formas tērpos, kurus vācieši bija ieguvuši kā kara laupījumu no Latvijas armijas mantu noliktavām. Tērpus izsniedza bez jebkādām militārām nozīmēm. To vietā izsniedza zaļas krāsas rokas saites ar uzrakstu „Ordnungs-Hilfspolizei” (Kārtības palīgpolicija).
          Pirmo latviešu pašaizsardzības vienību organizēšana un Kārtības policijas latviešu vadība vācu okupācijas laikā ir cieši saistīta ar divu latviešu virsnieku vārdiem pulkvežleitnantu Voldemāra Veisa un Roberta Oša. Šie latviešu virsnieki tūliņ 1941. g. jūlija pirmajās dienās uzņēmās latviešu pašaizsardzības spēku organizēšanu Rīgā. Kā jau pieminēts, pltn. Veiss savu pirmo oficiālo pavēli 7. jūlijā paraksta kā Rīgas pašaizsardzības spēku priekšnieks, bet divas nedēļas vēlāk 4. pavēli 20. jūlijā kā Rīgas kārtības palīgpolicijas priekšnieks un ar 21. augustu kā Rīgas kārtības dienesta priekšnieks. Par savu adjutantu pltn. Veiss iecēla bij. Latvijas armijas kapteini V. Hāzneru.
          Par pltn. Veisa palīgu no pirmās dienas darbojās pltn. Osis. Pēc pltn. Veisa iecelšanas par Iekšlietu ģenerāldirektora vietnieku un iekšējās drošības galveno direktoru, viņa vietā Kārtības dienesta priekšnieka pienākumus ar 1941. g. 30. decembri uzņēmās pltn. Osis.


 Pltn. Voldemārs Veiss Pēdējais Latvijas militārais

                    pārstāvis Igaunija 


Pltn. Roberts Osis, pēdējā Latvijas armijas kom. ģen., Berķa adjutants

          Pltn. Osis ar 1942. g. 9. janvāra pavēli par Rīgas kārtības dienesta štāba priekšnieku iecēla līdzšinējo adjutantu un 1. nodaļas vadītāju kapt. V. Hāzneru un viņa vietā par 1. nodaļas vadītāju kapt. K. Augstkalnu. Ar 11. februāra pavēli par operatīvās daļas priekšnieku kļuva kapt. A. Petrītis. Turpinot štāba izveidošanu, ar 21. februāri štāba priekšnieka pienākumus uzņēmās pltn. K. Lobe****) un ar 24. februāri štāba priekšnieka palīga pienākumus - pltn. J. Ķikulis. Kapt. V. Hāzners uzņēmās administratīvās daļas un kapt. K. Augstkalns apmācības daļas priekšnieka pienākumus.
          Pienākumiem un uzdevumiem arvien pieaugot, 1942. g. 10. jūnijā no Kārtības dienesta štāba atdalīja Rīgas kārtības policijas savrup dienestu, kura priekšnieka pienākumus uzņēmās pltn. P. Pommers.
*****)
          Par Kārtības savrup dienesta latviešu sakaru virsnieku darbojās vltn. Bergs, vēlāk pltn. Vittenbergs.

147. PAVĒLE
Rīgas kārtības dienestam
Rīgā, 10. jūnijā 1942. g.
§ 1.

          Šodien nododu Rīgas kārtības dienesta priekšnieka pienākumus pulkvedim leitnantam Pommerana.
Gandrīz gadu strādājot kopā ar tiem darbiniekiem, kuri no paša sākuma piedalījās Rīgas kārtības dienesta izveidošanā, atzīmēju visu darbinieku pašaizliedzīgo darbu un dziļo pienākuma apziņu, ko viņi izrādījuši kopējā darbā.
          Jāatceras, ka kopš 1. jūlija 1941. g. Rīgas kārtības dienests bija jāizveido gandrīz no jauna, jo trūka vajadzīgo kadru, inventāra, ieroču un ietērpa; tāpat nebija skaidru norādījumu, kā strādāt, tad mēs redzam, ka ar neatlaidīgu darbu un agrākos gados pastāvīgā darbā gūto pieredzi, policijas labo stāju, pienākuma apziņu un latvisko goda prātu mums ir izdevies sasniegt to, ko esam sasnieguši. Darbs bija grūts, un, tikai atskatoties uz noieto ceļu, mēs redzam padarīto.
          Šķiroties no saviem līdzšinējiem līdzgaitniekiem, dienesta vārdā izsaku savu pateicību:

§ 2.

         Sākot ar rītdienu, š.g. 11 . jūniju, manas pavēles rakstīt „Latvijas aizsardzības vienībām”.

Rīgas kārtības dienesta priekšnieks         

pulkvedis-leitnants R. OSIS.         

          Pltn. Osis savā 1942. 8. augusta pavēlē (nr. 185) Latviešu aizsardzības vienībām paziņoja, ka
                  „Latviešu aizsardzības vienību štābam dots tāds apzīmējums:

  1. vācu valodā 'Der lett. Verbindungsoffizier fūr die Schutzmannschafts-Bataillone im Stabe des Kommandeurs der Ordnungspolizei Lettland';
  2. Latviešu valodā Latviešu aizsardzības vienību sakaru virsnieks KdO.L. štābā.”

Ar 1942. g. 21. oktobri Latviešu aizsardzības vienību štābu likvidēja.

L.A.V. SAKARU VIRSNIEKA PIE KdO. ŠTĀBA
48. PAVĒLE
1942. g. 21. oktobrī.

§1.

          Sakarā ar KdO.L. rīkojumu Latviešu aizsardzības vienību štābs skaitās likvidēts un kā tāds vairs nepastāv.
          Līdzšinējie štāba darbinieki skaitās kā mani līdz darbinieki. Sakarā ar to, savus līdz darbiniekus iedalu sekoši:
          I. daļā (operatīvā, apmācības, informācijas) ;
          II. daļa (komplektēšanas, personālās lietas) ;
          — par daļu priekšnieku, abu daļu darbību apvienojot, ar bataljona komandiera atalgojumu, ieceļu kapteini Petrīti Arturu.******)
          III daļā (administratīvā, tieslietu, tulku, aizgādības lietas) ;
          — par daļas priekšnieku ar rotas komandiera atalgojumu ieceļu kapteini Galdiņu Nikolaju.
IV. dāļā (saimniecības) ;
          — par daļas priekšnieku ieceļu pulkv.-ltn. Bulle Adolfu ar bataljona komandiera atalgojumu.
Par IV daļas pensijas un pabalstu nodaļas priekšnieku ieceļu pltn. Manguli Kārli ar bataljona komandiera atalgojumu.

          IVb. daļā (sanitārā) ;
          — par daļas priekšnieku ieceļu ārstu pulkv.-ltn. Jekkalu Gvīdo.

§ 2.

          Sakarā ar amata likvidēšanu pulkv.-leitn. Lobi Kārli ar š.g. 21. oktobri līdz turpmākam skaitīt manā rīcībā sevišķiem uzdevumiem, ar bataljona komandiera atalgojumu.*)

§ 3.

          Sakarā ar amata svītrošanu leitnantu Pavasaru Eduārdu atbrīvoju no adjutanta amata, skaitot ar š.g. 21. oktobri.
Leitnantu Pavasaru piekomandēju kā savu sakaru virsnieku pie KdO.L. štāba V. nodaļas, ar vada komandiera atalgojumu, pārskaitot viņu uz III daļu.

§ 4.

          Par savu adjutantu, apvienojot to ar III. daļas tulka nodaļas priekšnieka amatu, ieceļu ar š.g. 21. oktobri virsleitnantu Milleri Augustu, ar rotas komandiera atalgojumu.

§ 5.

          Sakarā ar KdO.L. pavēli tiek likvidēta saimniecības rota.

Pulkvedis-leitnants R. OSIS

          Cik lielā mērā bija ierobežota t.s. Annas ielas štāba rīcības brīvība, rāda, piemēram, kaut vai pltn. Oša 1942. g. 22. un 27. marta pavēļu liktenis. 22. marta pavēlē (nr. 81.) Latviešu aizsardzības vienībām pltn. Osis rakstīja :
          „Ievērojot tos uzdevumus un nozīmi, kādu veic slēgtās vienības frontē, kur tās bieži vien ņem dalību kaujās kopā ar vācu karaspēka daļām pret regulārām ienaidnieka vienībām, apzīmējumu „kārtības sargs” uz šo vienību dalībniekiem neattiecināt. Šo vienību dalībniekus saukt par karavīriem, šķirojot pēc dienesta pakāpēm — kareivis, dižkareivis, kaprālis, seržants, virsseržants, virsniekvietnieks, leitnants u.t.t.
          Kārtības sargu noteikumus attiecināt tikai uz iecirkņu dienestu.
          Sakarā ar teikto, pārdēvēju to mana štāba daļu, kura veic slēgto vienību uzstādīšanas un apmācīšanas uzdevumus, par Latviešu aizsardzības vienību štābu."

          Pltn. K. Lobe ar 1942. g. 21. novembri pārgāja Iekšlietu ģenerāldirekcijas dienestā.
          Nākošā, 25. marta pavēlē (nr. 84.) bija norādīts, ka ,.,vācu valodā karavīru saukt par Wehrmann un Latviešu aizsardzības bataljonus par Lettische Wehrmannschafts Bataillon".
          Bet jau savā 27. marta pavēlē (nr. 86.) Latviešu kārtības dienestam pltn. Osis bija spiests rakstīt, ka „uz vācu priekšniecības pavēles pamata atcelt 81. un 84. pavēlē teikto”.
          Kaut cik patstāvīga latviešu amatpersonu rīcība bija pilnīgi neiespējama. Šeit pieminētā gadījumā tomēr jau pēc 2½ mēnešiem pltn. Osis savu dienesta vietu tomēr varēja saukt par Latviešu aizsardzības vienību štābu (147. pavēle).
          Ar 1942. gada septembra mēnesi Aizsardzības vienības pakļāva vēl vienam vācu komandierim. Latviešu aizsardzības vienību sakaru virsnieka pie KdOL štāba 1942. gada 15. decembra pavēlē (nr. 82) ir publicēta Himlera 1942. gada 9. septembra pavēle:
          „Augstākiem SS- un policijas vadītājiem — Kārtības policijas pavēlniekiem, līdzšinējo Kārtības dienesta lietvežu vietā, tiek padots Aizsardzības vienību komandieris, Bez līdzšinējo lietu kārtošanas uzdevumiem tas ir atbildīgs par slēgto vienību ieroču mācībām un viņu izlietošanas gatavību. Iekšējā dienesta atvieglošanai, tam tiek piedots viens palīgs (virsnieks).
          Šī pavēle negroza Aizsardzības bataljonu taktisko pakļautību atsevišķiem štābiem.
          Pie kārtības policijas komandiera Austrumu apgabalos štāba par Aizsardzības vienību komandieri tiek iecelts šucpolicijas plkv.-ltn. Flick PV. Köln”.
          Kad 1943. g. jūlija beigās ģen. Šrēders iecēla pltn. R. Osi par 1. Rīgas latviešu policijas pulka komandieri, par Latviešu aizsardzības vienību sakaru virsnieku pie KdOL štāba ar 29. jūliju kļuva pltn. O. Meija, kas šo amatu izpildīja līdz 1943. g. 27. decembrim, kad viņu izraudzīja ievainotā pltn. Oša*******) vietā par 1. Rīgas latv. policijas pulka komandieri. Par sakaru virsnieku pie KdOL štāba un 320-W. bataljona komandieri pltn. Meijas vietā iecēla pltn. A. Bulli.
          1944. g. 20. septembrī Latviešu aizsardzības vienību sakaru virsnieku pie KdOL štāba pārdēvēja par Latviešu policijas papildinājumu vienību komandieri. Šo amatu pltn. Bulle izpildīja līdz kara beigām.

KARTĪBAS POLICIJAS KOMANDIERIS
pie SS- un policijas vadītāja Latvijā                                                                                 Rīgā, 1944. g. 20. septembrī
          5. nod. 10.00/44
Attiecas uz: „Latviešu policijas papildinājumu vienību štāba” izveidošanu.

1) Līdzšinējā dienesta vieta „Latviešu sakaru virsnieks latviešu policijas vienībām Kārtības policijas komandiera Latvijā štābā” tiek pārkārtota par „Latviešu policijas papildinājumu vienību štābu”.
          Dienesta vieta: Rīgā, Annas ielā 2.
           Tālruņi: komandierim 98006, adjutantam — 91207, dežūrvirsniekam — 95344.
2)Latviešu policijas papildinājumu vienību komandierim latviešu policijas pltn Bullem tiek piešķirtas pulka komandiera tiesības.
3)Viņam tiek pakļauts:
Latviešu policijas 266-E. bataljons,
Latv. pol. vadu komandieru un apakšvirsnieku skola (pašreiz slēgta), Norīkojumu rota,
Sodīto vienība,
Veselības vienība.
4)Latviešu policijas 320-W. bataljons tiek izformēts. Atlikusi 4. rota ar šo tiek ieskaitīta kā 5. rota latviešu policijas 20-W. bataljonā. Rotas norīkojums netiek mainīts. Šīs rotas sakaru virsnieka jautājumu kārto SS- un policijas Liepājas apgabala vadītājs.
5) Vācu sakaru personāls, ieskaitot 266-E. bataljona kaujas rotas, paliek padotas man. Gadījumos, kas prasa nekavējošu rīcību, vācu personāls un tā norīkošana padota Rīgas SS- un policijas vadītājam.
6) Visas citas nosakošas pavēles tiek atceltas.

Klepšs                    
SS-staf. un kārt. pol. pulkvedis.

_________________________________________________
*Pltn. V. Deglavanz faktiski vēl nekādu formāciju nebija. Laikraksta Tēvija numuru, kurā pulkv. Plensners un Deglavs, ar vācu armijas virsvadības piekrišanu, bija publicējuši aicinājumu Latvijas armijas virsniekiem un instruktoriem pieteikties vienību atjaunošanai, kāda „augstāka vara” (SD) bija aizliegusi izplatīt.
**Pie katras vācu SS- un policijas dienesta vietas atradās lielākas vai mazākas vācu policijas vienības, piem., pie katra apgabala vadītāja — mazākais viens žandarmērijas vads (37 vīri).
***Paša ģen. Jekelna rīcībā lielāku akciju izvešanai bija 5 vācu policijas pulki (Nord, 9., 15., 16. un 17. pulks) un 5 atsevišķi bataljoni.
Ģen. Jekelns savukārt bija tieši pakļauts SS- reichsfīreram un vācu policijas priekšniekam H. Himleram
.
****Pltn. K. Lobi Latviešu pašaizsardzības spēku vadība 1941. g. jūlija sākumā aizsūtīja no Rīgas uz Ventspili vadīt turienes pašaizsardzības spēkus. Bet jau pēc dažām nedēļām vācieši atzina pltn. Lobi par „nederīgu Jaunās Eiropas garam” un to atcēla. Pltn. Lobe atgriezās Rīgā un sāka strādāt „Laimas” saldumu fabrikā, līdz pltn. Veiss decembra mēneša vidū aicināja viņu atkal militārā dienestā un ar 18. decembri ieskaitīja 1. Rīgas kd bataljona stātos.
*****No 1943. g. 7. aprīļa pltn. H. Jurko.
******Ar 23. oktobra pavēli par 11. daļas priekšnieku iecēla kapt. J. Ūdentiņu.
Pie sakaru virsnieka bija kopskaitā 67 darbinieki. Ar 1943. g. 28. maiju par sakaru virsnieka palīgu darbojās pltn. J. Rucelis.

*******Pēc izveseļošanās pltn. R. Osis izpildīja sakaru virsnieka pienākumus pie II korpusa un ar 1944. g. jūliju bija šai korpusā ietilpstošo latviešu un igauņu policijas vienību kājnieku priekšnieks.