Latvieši!

Vācu armija atstājusi Igauniju un lielāko daļu Latvijas. Vācieši apgalvo, ka viņi Somijas nodevības dēļ bijuši spiesti evakuēt Baltijas valstis. Vai nu tā ir patiesība vai ne, bet mūs latviešuš, kas palikuši dzimtenē, vispirms interesē apstāklis, kas duras acīs bezpartejiskam novērotājam. Vācu 16. un 18. armija, visa ziemeļu armiju grupa atkāpas pa vienu vienīgu šoseju un pa vienu vienīgu viensliežu dzelzceļa līniju nevainojamā kārtībā un plānveidīgi veica vairākus simtus kilometru garo ceļu uz Kurzemi. Nebija sastrēgumu un arī sarkanā armija nekavēja šo atkāpšanos kautcik jūtami. Ko mēs, latvieši, no tā varam secināt? Ja boļševiki tiešām būtu tik stipri, kā apgalvo savā propagandā un kā to uzvaras reiboni iedomājas vienkāršais krievu cilvēks, tad viņi nebūtu palaiduši gaŗām reto izdevību sakaut divas vācu armijas. Un ja sarkanā armija būtu stipra, tad viņai tas arī nebūtu bijis grūti. Pietiktu ar nedaudziem īstiem lieluzbrukumiem no gaisa, lai sajauktu un sakautu visu ierindā soļojošo ziemeļu armiju grupu. Kur palika krievu bumbvedēji? Kur palika viņu izpletņu lecēju divīzijas? Latvieši to tagad zina: tādu nemaz nav! Krievijai nav vairs rezervju!, Lai neviens nemēģina iestāstīt, ka sarkanā armija vāciešus tikai tādēļ nav iznīcinājusi, ka tie tā kā tā jau esot atgriezti. Kurš karavadonis gan būtu tik traks un bezdarbīgi noskatītos, kā divas ienaidnieka armijas jaunā cīņu telpā kļūst arvien stiprākas. Ja vien viņam pašam netrūktu spēka, viņš neteikti iejauktos! Kurzemes salā vācu armijas taču daudz grūtāk sakaujamas kā gājiena laikā no Narvas līdz Liepājai.

Nē, latvieši tagad zina, ka Staļinam bija taisnība, kad viņš kādā vājuma brīdi atzinās: "Ja mēs neuzvarēsim līdz oktobrim, tad karš mums jāzaudē!" Vācu ,stratēģija ir stiprāka, nekā boļševiku tvaika veltnis. Saprāts uzvarēs masas. Vācieši tagad, piespiež boļševikus triekties vienā "Brusilova ofensīvā" pēc otras. Mums, dzimtenē palikušiem, tagad ir izdevība salīdzināt vācu un krievu karavīru. Kam acis, tas redz, kā sarkanā armija cīņā ar Vāciju noasiņojusi. Un kā gan būs tad, kad vācieši savas dzimtenes aizsardzībai raidis jaunās rezerves — savas "tautas divīzijas, tā saucamo " folkssturmu" un kad nāks jaunais ierocis? Vācijā "folkssturmā" iesauc un apbruņo, bez izņēmuma, visus vīriešus no 16 līdz 60 gadiem vecus. Krievu tanki cietis neveiksmi šo miljonu fanātisko cīnītāju priekšā. Vācija tagad jau veikusi brīnumu stabilizeidama rietumu fronti. Neraugoties uz savu milzīgo pārsvaru gaisā, neiedomājamo bumbu teroru aizmugurē, lielo artilērijas un tanku pārspēku, amerikāņiem un angļiem nav izdevies pārraut jaunizveidoto rietumu fronti. Vācija jau tagad ir uzvarējusi "skriešanas sacīkstē ar laiku". Un kad Vācija drīzumā sāks lietot nākošos jaunos ieročus un raidīs tos cīņā rietumos un austrumos — kas tad notiks? Tad nāks uzvara! Tāds ir militārais stāvoklis objektīvā skatījumā, un mēs latvieši no tā varam secināt, ka Latvija tomēr kļūs brīva un patstāvīga valsts! Priekšnoteikums mūsu brīvībai ir boļševisma iznīcināšana. Neļausim boļševikiem apmānīt mūs ar viņu jauno taktiku! Boļševiks tikai tad rīkojas humāni, kad ir vājš. Palicis stiprāks, viņš atkal parāda savu īsto slepkavas seju un sāk mūsu tautas iznicināšanas darbu.

Vislabākais piemērs tam, cik tālu sniedzas boļševiku cinisms un kādi ir viņu īstie mērķi ir pašu sarkano benžu nesenais paziņojums, ka 35,000 latviešu pieteikušies darbā uz Doņecas basinu un tā kā "transporta grūtības esot lielas, tad visi brīvprātīgi apņēmušies iet uz turieni kājām”. Latvietis saprot, ko nozemē šāda "brīvprātīga" iešana kājām tūkstošiem kilometru pāri Krievijas sniega laukiem.

Ar vācieti var vest sarunas, ar boļševiku — nekad. Tā gad tad arī ir pienācis īstais bridis sākt sarunas ar Vāciju par mūsu brīvo, neatkarīgo valsti! Un šīs sarunas jau arī ir ievadītas! Mums, mīļajā dzimtenē palikušajiem latviešiem, jārūpējas par to, lai sarkanā armija te nekļūtu stiprāka. Katram latvietim, kas mīl savu zemi un gaida brīvību, tagad jāklūst cīnītājam par Latviju!

Tādēļ latvieši! Organizejaties un gādājiet sev ieročus! Kaitējiet boļševikiem, kur vieni varēdami! Traucējiet viņu apgādi! Kļūstat par partizāniem, kas cīnās par tēvzemi! Mūsu pretestībai jāaug ar katru dienu, tai jākļūst arvien spēcīgākai, kamēr bolševizms sabrūk. Tad atkal uzleks Latvijas saule, un Latvija kļūs brīva.

Dievs, svēti Latviju!

Latvijas nacionālo

brīvības cīnītāju organizācija.

ATPAKAĻ